Man beztēma galvā...
Kā man ir pieriebies, ka mums sievietēm vienmēr jābūt tām pacietīgajā, pozitīvajā, ja vīrietim ir kādas problēmas, jāatbalsta, jāciešas, jābūt saprotošām. Ja ikdienā neko nedara lai pārsteigtu sievieti, arī nedrīkst pārmest, jo redz tad padomās ka vajag tikai mantiskās vērtības, atkal jāciešas un jāsmaida, tēlojot ka vis patīk un apmierina! Bet tā nav!!!! Un ja mēģini ko iebilst, tad atcērt ka viņam taču arī ir lietas par ko domāt un nevar ap mani tikai čubināties. Es jau neprasu lai ap mani visu laiku čubinās, bet lai ar attieksmi parāda un liek man justies vajadzīgai, gribētai un novērtētai, lai nejūtos kā kaut kas pašsaprotams. Vai tad ir tik grūti iedomāties kādu dienu nopirkt ziedus, vai paņemt aiz rokas -ejam mīļā pastaigāties - vai tas ir tik grūti? Aizbildinās ar naudas trūkumu, bet tad kad tā nauda ir tad notriec to bezmērķīgos veidos, un pat neiedomājas par mani. Ak, kā tas īstenībā sāp. Un redz beigās man vēl ir jābūt pacietīgai un jāsaprot ka ir citas lietas par ko domāt, darbs utt. ka es jau nekur nepazudīšu.
1050
