Cik gados

18

uzreiz pēc vidusskolas

Es esmu uzsākusi studēt vairākkārt, pirmoreiz uzreiz pēc vidusskolas, 18 gados, un vēl vairākas reizes, esmu bijusi pirmajā kursā arī 25-os gados. Šovasar plānoju stāties maģistratūrā, man būs 30, kursabiedriem - sākot no 21.

Man kursā(-os) ir bijuši visādu vecumu cilvēki, arī tādi ar 30 un pamatīgu astīti, un tas nevienu nekad nav kavējis studēt.

Vienīgais, mācību gada sākumā kopā ar 18gadīgajiem man mēdz likties tiiiiiiik muļķīgas tās sarunas par "a mums skolā skolotāja..", "a man bija A līmenis", "a kā domā vai sesijā būs grūti?". Bet izņemot to, būt par vecu studētāju ir OK :)

Uzreiz pēc vidusskolas - 19 gados.

Pirmo reizi sāku studēt 19 gados, tad pārdomāju un sāku studēt citur 21 gada vecumā, kursa biedriem visiem ir 18-20, atšķirība ir tikai tajā,ka viņiem viss ir jauns, pārējais +/- netraucē. Protams, es ceru,ka zem jostas vietas jociņi ir tikai manu kursa biedru īpašība, ne visu viņu vecuma cilvēku.

18- uzreiz pēc videnes. Un ik pa laikam uznāk sajēga, ka esmu nošāvusi greizi ar profesijas izvēli :D Man laikam būtu nācis par labu gadiņu padzīvoties apkārt un saprast, ko gribu. Bet nevarēju to atļauties tīri finansiāli, nacās studēt, strādāt un ātrāk stāties uz savām kājām.

18, uzreiz pēc vidusskolas.

18

19

20. Pēc vidusskolas vienu gadu atpūtos, biju pastrādāt uz ārzemēm aizbraukusi, nopelnīju naudiņu studijām ;)

19 - pēc vidusskolas uzreiz, jo negribēju kādu gadu izniekot, kā arī zināju, ko gribu mācīties, kas būšu.

Pēc pieredzes - no zināmiem cilvēkiem (draugiem, radiem, paziņām) - visi, kas paņem gadu brīvu, vairs īsti pēc tam nav atsākuši macības pēc gada un nezinu vai ir doma mācīties tālāk.

Sāku uzreiz pēc vidējās speciālās iegūšanas. Sanāk 18-19.Un nožēloju,vairāk par visu. Jo mani spieda tā laika drauga mamma,sakot,ka pēc tam vispār nesākšu mācīties utt.
Negribēju iet,jo vēl nezināju ko gribu utt. Piespieda,aizgāju...un tagad ir tā,ka ir 3000Ls kredīts bankā par nepabeigtu skolu,jo pabeigt nevareju,izvēlētais pilnībā neinteresēja ,bija jāiet prakse,nebija kur iet,jo esošajā darba vietā neļāva iziet prakses. Tā arī viss stāv.

Tagad zinu ko gribētu mācīties,bet vēlvienu kredītu neņemtu,ir arī darbs,bet to ko gribu mācīties jēga ir mācīties tikai klātienē...un to jau vairs nevaru atļauties. Viss nokavēts tikai dēļ tā,ka aizgāju uzreiz mācīties,pazaudēju dažus gadus tajā sviestā.

17 gados pabeidzu videni un uzreiz iestājos. 1. kursa sākumā palika 18. Pabeidzu bakalaurus 21 gada vecumā.

19 gadi :)

21 gados

Vidusskolā veselības dēļ sanāca 2 gadus izlaist, tad pabeidzu 12. klasi un tālāk jau augstskola.

Pēc pieredzes - no zināmiem cilvēkiem (draugiem, radiem, paziņām) - visi, kas paņem gadu brīvu, vairs īsti pēc tam nav atsākuši macības pēc gada un nezinu vai ir doma mācīties tālāk.

Hmm, bet vai tas ir kaut kas traģisks? Man šķiet traki, ka cilvēki pēc augstskolas nav spējīgi rast darbu savā profesijā drīzāk. Vispār LV ir tāda sajūta, ka augstākajai izgl. nav tādas vērtības kā ārzemēs. Vai tādēļ, ka pie mums tik daudziem tā ir apgūta? Nevar reizēm saprast vai darba devējs nav izlutināts, līdzīgi kā ar skaistajām sievietēm - tā jau ir norma - augstākā izglītība. Bet nu tai noteikti ir liela nozīme priekš indivīda, tas gan.

16 gados sāku atsevišķi dzīvot, bet patstāvīgi, bez vecāku naudas, citā pilsētā, dzīvoju no 19 g.v.

Sāku bakalauru uzreiz pēc vidusskolas, bija 19.
Kad beigšu, būs 22.
Ne brīdi nenožēloju, jo jau sen zināju, ko mācīšos, turklāt tiku budžetā, paralēli tāpat piestrādāju jau kopš vidusskolas. Ja nesāktu uzreiz, iespējams, būtu grūtāk iestāties - tīri psiholoģiski.
Bet tagad, kad mācības ir nedaudz vairāk kā pusē, sāk gribēties ātrāk visu pabeigt un tad biški padzīvot sev. :P Aizbraukt kaut kur, paceļot, izdarīt kaut ko tādu, ko vēlāk varbūt neizdarītu.
Manuprāt, labāk pasauli apskatīt un blandīties apkārt, kad bakalaurs vismaz pabeigts, tad tomēr jau ir pamats, kaut kas dzīvē sasniegts jau savos niecīgajos 20+. :D
Bet tas droši vien katram individuāli. :)

Tā kā studijas sākas septembrī, tad uzsāktu jau kā 19gadniece.
Bet es būšu viena no tām, kura izvēlas brīvo gadu. Pirmkārt, nav īsti skaidrs, ko vēlos studēt.
Nē, nav bail, ka neatsākšu studijas. Šī gada laika centīšos sevi pilnveidot, kā vien spēšu. Kursi, ceļojumi, nu, ja to tā var nosaukt, tad dzīvošana sev.
Daudzi mani draugi, paziņas arī neuzsāka mācības uzreiz pēc vidusskolas, bet gan 21, 22 gadu vecumā. Nu neko, mācās, viss kārtībā. :) Atpūtās, piestrādāja. Tas jau ir atkarīgs no cilvēka, vēlmēm, utt. ;)

_paris - nu no vienas puses tev varu piekrist, bet tie man redzamie piemēri tāpat mētajas dzīvē bez mērķa un vairāk tikai tusējas, nekā kaut ko dara arī bez izglītības, kā arī palikuši tajā vidusskolas līmenī un augstāk nemaz netiecas, bet tā jau katra paša izvēle.