Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

bijusī attiecību trauma liek jukt prātā

 
Reitings 200
Reģ: 10.02.2013
Lūdzu, lūdzu palīdziet man, man ir kauns to stāstīt, bet ceru, ka ar labiem vārdiem palīdzēsiet sakārtot man galvu un prātu!
Iepriekšējās attiecībās, vīrietis, kuru neprātīgi mīlēju, izrādījās babņiks, izrādījās, ka viņam tādas kā es ir vairākas, laikā, kad saka, ka iet ar draugiem kaut kur, patiesībā izklaidējās ar meičām, meloja man visus 2 attiecību gadus. Un es to pat nenojautu! Kur akla!!! :o

Tagad man jau gadu ir jaunas attiecības, bet šī trauma man liek jukt prātā. Šis vīrietis galīgi nav babņika tips, pat no nedaudz par kārtīgo gala, bet es neticu arī viņam. Esmu pat spiegojusi, lai uzzinātu, vai viņš tiešām dara to, ko saka, tiešām iet tur, kur saka (nedzīvojam kopā), tas viss ir TIK PRETĪGI! Mana uzvedība ir nožēlojama un grauž mani no iekšpuses, es visu laiku uzpasēju, kur viņš atrodas (pa kluso, protams). Un protams vienmēr izrādās, ka viņš man nemelo. Jo kā jau saku, viņš ir kārtīgs krietns cilvēks.

Un lai arī kā es neko sliktu neatrastu, man tāpat ir visādas slimas fantāzijas galvā, ka sakot, ka iet ar draugiem patiesībā arī kā bijušais iet jāties (atvainojos) ar citām, vai ejot iedzert ar draugu uz bāru, patiesībā iet uz striptīzklubu, ka tad, kad viņš atraksta ko mīļu un pasaka, ka ies gulēt, viņš patiesībā iet meklēt meitenes, un galvenais ir tas, ka tās visas ir manas SLIMĀS fantāzijas, un es tādās dzīvoju VISU laiku! Es sev jau gandrīz esmu pieņēmusi savas fantāzijas par esošo, es tiešām sāku jukt prātā, es sevi moku, man katru dienu sāp galva,

PALĪDZIET MAN :(
31.03.2013 23:20 |
 
Reitings 54
Reģ: 05.05.2012
Attiecību pamatā ir uzticēšanās, ja tās nav, tad agri vai vēlu viņš sajutīs, ka neuzticies viņam un tas sabojās jūsu attiecības. Nedaudz vairāk pašpārliecinātības un atrodi arī nodarbes sev, ej arī vakaros ar draudzenēm ballēties, pasēdēt kur, lai viņš uztraucas, ko dari un kur esi. Nevis sēdi mājās un prātā izgudro to, kā nav. Es zinu, ka tas ir grūti, mēs taču esam sievietes. No nekā varam uzburt drāmu, zupu un ko tur vēl ne. :D
31.03.2013 23:23 |
 
Reitings 414
Reģ: 03.02.2013
Mēs Tev palīdzēt nevaram.
Terapija, varbūt.

Pastāsti par to vīrietim un tad, ceri uz viņa sapratni, iecietību un pati ar sevi strādā. Tavā vietā to neviens neizdarīs - saņemies un, soli pa solītim, notici, ka viņš Tevi nekrāpj.. Un pabrīdini viņu laicīgi, lai viņš saprot, ja kādreiz esi ekstra traka ;)

Visu dziedē laiks!
31.03.2013 23:23 |
 
Reitings 289
Reģ: 22.04.2012
Es joprojām nevaru pārdzīvot krapšanu, kas notikusi 6sus gadus atpakaļ, un arī joprojām uzmetu aizdomīgu skatienu, kad man pasaka ka ie ar chaliem atpūsties. Citreiz drošības pēc izchekoju īsziņas, bet nejau katru dienu kā pārnāk mājās - varbūt reizi menēsi citreiz retāk... un arī citreiz uznak periodi, kad nonstopā sapņos redzu visādas krāpšanas un esmu celusies naktī raudot, jo sapni viņš mani krāpis - bet no tā laika nav to darījis, un es TIKAI TAGAD atkal sāku pamazam uzticēties, viņš to protams jūt, un es jūtu, ka viņš to sāk novērtēt - bet tev situācija savādaka - pavisam citas attiecības - varbūt beidzot ir laiks atslābt - tapat notiks tas kam jānotiek.
31.03.2013 23:31 |
 
Reitings 1516
Reģ: 01.07.2011
tas ar laiku pāriet, ja puisis ar savu rīcību pierāda, ka ir uzticams. citu recepti nezinu
31.03.2013 23:37 |
 
Reitings 200
Reģ: 10.02.2013
Piemēram šovakar mēs jauki parunājām pa telefonu, viņš man mīļi novēlēja labi vakaru pavadīt, pačučēt, lai garšīgas vakariņas sanāk un citas jaukas lietas un aizgāja atpūsties ar draugiem (nedzīvojam vienā pilsētā), bet es jau psihoju, jau domāju, kur viņš ir un ko dara un jau domāju, ka noteikti iet meitenēs, atkal visu nakti negulēšu un raudāšu :@
es pat dažreiz tik slimi aizdomājos, ka šķiet, varbūt viņš tās jaukās lietas novēlēja, jo krāpj, jājā, gan jau gan jau, es tiešām esmu traumēta :(
31.03.2013 23:41 |
 
Reitings 865
Reģ: 13.08.2012
tu neesi paarliecinata par sevi, tur arii visa probleema. uzticeeties nevar nevienam un nekad, iegaumee to. tikai neizraadi to...
31.03.2013 23:49 |
 
Reitings 2080
Reģ: 05.11.2012
ak jel, ka es tevi saprotu, man skiet, ka lasu par sewi, cencos uzticeties, laboties utt, bet nu nesanak, ka virietis iziet pabraukaties ar draugiem taa man spalvas pa gaisu un domas ka to tik vien dara ka iet pa kreisi, lai gan zemapzinja saprotu, ka ta nav, dazreiz liekas, ka jaiet arsteties :D
31.03.2013 23:58 |
 
Reitings 6299
Reģ: 15.11.2012
nu, problēmas apzināšanās ir pirmais solis uz tās atrisināšanu :) bet es arī par terapiju pie psihoterapeita.
31.03.2013 23:58 |
 
Reitings 200
Reģ: 10.02.2013
oojā, kiky, man liekas, ka drīz trakonamā varēšu stāties :D
tagad sēžu un raudu... un par ko? par savām fantāzijām
31.03.2013 23:59 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
Ar laiku tev apniks spiegot un uztraukties. Atrodi kaadu hobiju, kas tev aiznjems praatu, lai nesanaak laika domaat par taadaam lietaam un turies!
01.04.2013 00:00 |
 
Reitings 1516
Reģ: 01.07.2011
minkuns, tas nepazudīs uz burvju mājiena. tev vajag būt pacietīgai, pastīt sev, ka tā domāt ir muļķīgi un pat negodīgi pret draugu, jo viņš taču neko nav izdarījis. ar laiku kļūs vieglāk.

galu galā, ja arī krāps, tad tavs satraukums tur neko nemainīs. ja kaut kas tāds tomēr gadīsies, varēsi pārdzīvot pēc tam. kāpēc jābendē nervus bez iemesla?
01.04.2013 00:01 |
 
Reitings 1017
Reģ: 29.01.2009
Neesi krieviete? Tās savējos baigi mēdz sargāt kā ar uguni, gatavas pat izplēsties.
01.04.2013 00:02 |
 
Reitings 2080
Reģ: 05.11.2012
minkuns
man ta bij vakar :D nakti sedeju un pinkskeju jo virietis izgaja ar draugu ara, tagat smiekli nak, bet ta vnk sanak :D atnak majas tad bruku virsuu, pec tam pasai kauns :o
Ewane
manejais kad stridamies biezi vien medz izsplaut, ka krievu raksturs uzreiz lec ara :D
01.04.2013 00:08 |
 
Reitings 43
Reģ: 17.03.2012
Prasās pēc ārsta palīdzības, ja jau apzinies, ka viss ok, tad jau vajadzētu būt mierīgai, bet nu ja 2 gadus krāpta, tad nu ko tādu te iespējams neviena nav piedzīvojusi. Un vēl pēc gada. Jocīgi ir, ka tu esi pārbaudījusi un vienmēr viss ir kā teikts, bet vienalga neuzticies :(
01.04.2013 00:11 |
 
Reitings 200
Reģ: 10.02.2013
nēnē, es latviete :D
drausmas tās ir, labi, ka es to vēl neizrādu, bet kā saka, kad pietecina trauku līdz malām, tad ir pilns un man liekas, ka es drīz uzvirdīšu un sākšu viņu viskautkur vainot, manām fantāzijām nav robežu un es tās pieņemu par patiesību, man vnk bail no sevis :@ :(
01.04.2013 00:12 |
 
Reitings 200
Reģ: 10.02.2013
bet nu ja 2 gadus krāpta, tad nu ko tādu te iespējams neviena nav piedzīvojusi. Un vēl pēc gada. Jocīgi ir, ka tu esi pārbaudījusi un vienmēr viss ir kā teikts, bet vienalga neuzticies

tik trāpīgi vārdi :( un tieši tā, vienmēr ir viss pārbaudīts, es nezinu, ko lai daru :( man pagaidām nav līdzekļu ārstiem
01.04.2013 00:14 |
 
Reitings 200
Reģ: 10.02.2013
piemēram tagad viņš man uzrakstīja, ka jūt, ka es neguļu, vai tā ir? es teicu ka jā, un viņš teica - nu re, tad ej gulēt
viņš jūt, ka uztraucos? manas fantāzijas? :( ja pat esot ar draugiem iedomājas par mani :(
01.04.2013 01:28 |
 
10 gadi
Reitings 251
Reģ: 17.04.2009
Ak, man ir pilnīgi identiski!
Man tā "trauma" izveidojās vienlaicīgi ar priekšstatu par pirmajām attiecībām un vīriešiem kā tādiem.. Arī tiku vazāta aiz deguna aptuveni 2 gadu garumā. Tiesa, man bija tikai ~ 15 gadi un tā bija pirmā nevainīgā mīlestība, bet varbūt tieši tāpēc tas atstājis tik milzīgu iespaidu.

Tagad ir pagājuši vairāki gadi, man ir lielisks draugs, kurš par mani rūpējas un mani ciena. Pirmos mēnešus es patiešām uzticējos viņam. Un tad vienā dienā es nejauši uzgāju vienu viņa "seksīgo" saraksti ar kādu meiču, kas ATKAL pilnībā sadragāja visu manu pasauli. Un - nu re, kopš tās reizes attiecībā pret viņu esmu pilnīga paranoiķe. Un galvenais, ka pašai jau ir visgrūtāk - tas dusmu, greizsirdības un iedomāto scenāriju izvirdums domās ir vienkārši neizturams... :(

Ja kāda ir tikusi galā ar līdzīgu problēmu sevī, ļoti gribētu uzklausīt.
01.04.2013 02:32 |
 
Reitings 170
Reģ: 31.05.2012
Nelasiju ko ieteica citas,
bet varu pastāstiīt no savas pieredzes, man gan situācija bija savādāka,
ja godīgi pilnīgi kauns atcerēties ko tik nedariju, bet arī neuzticējos savam draugam, pārbaudiju pa kluso telefonu, sms, rakņājos mantās, iznīcināju bildes utt. Tizli? Jā. Pati ienīdu savas darbības. Bet man tas kautkā lika justies labāk. Draugs arī to zināja, neiebilda. Pagāja diezgan ilgs laiks, bet, tas, ka viņš ļāva man, drīzāk neizrādija to, ka zin, ka es okšķerēju ar laiku nostrādāja. Tagad uzticos. Pat prātā nenāk kautkur līst, bet man bija nepieciešams iziet cauri šim periodam-pašai pārliecināties.
Protams ir vīrieši, kuri to neizturētu, bet ja sakarīgam vīrietim var pastāsīt kā tu jūties, iepriekšējo pieredzi utt,tad viņš arī sapratīs kāpēc tu neuzticies un palīdzēs tikt ar to galā.
01.04.2013 08:54 |
 
Reitings 200
Reģ: 10.02.2013
man bail, ka viņš sajutīs to, ko jūtu, jo nupat jau sāk iet pāri malām, man tas sāk lauzties uz āru :(
01.04.2013 11:22 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!