sveikas! Es nez, man sāp sirsniņa par to ka tomēr esmu izšķīrusies ar pēdējos draugu, kas bija, laikam jau principa pēc sāp jo es zināju ka nu nebūs plus bija krāpis, melojis utt un tagad zinu ka viņam uzradusies cita...zinot ka viņš ir babņiks(ko pats atzina) varbūt mazāk pārdzīvotu faktu, ka mainītu dāmas kā zeķes, bet tagad itkā esot cita un sāp sirds reāli iedomājoties par to, ka varbūt arī viņu ''mīlēs'' kā mīlēja mani, ka pat visiem radiem bija teicis ka grib precēties...un es tajā laikā zināju kāds ir viņš un zināju ka lai arī cik labi būtu tas nav mans īstais, nav tas ko man vajag kā arī jau domāju pati par šķiršanos-sirds teica priekšā, bet viņš izdarīja visu manā vietā. Agrāk jau rakstīju ka tad kad man parādījās savas intereses plus neaizbraucu ar viņu kopā uz ārzemēm visu nepametot, izšķīrāmies. Kā arī tagad ir vīrieši ar kuriem sanāktu lieliskas attiecības bet nejūtos kkā sirsniņā brīva tomēr..tomēr baigi sāp tas viss, laikam, kā jau minēju, principa pēc , bet es nezinu ko darīt, pat nezinu ko es gribētu dzirdēt no jums, vienkārši gribas izkratīt sirdi un varbūt ja kādai ir bijis līdzīgi, varēs dod kādu labu padomu, jo ir iekšā tāds gribulis( :D ) pierādīt ko ir zaudējis utt...vnk bija pirmais cilvēks kam pa īstam uzticējos, un pat manis dēļ raudājis bija, kas likās kā brīnums, bet saka, ja džeks raud deļ meitenes, tad citu tā nekad nemīlēs bet tagad tā cita ir un bāc..man prāts iet nezinu kur..kkas aizdegās iekšā, domāju ir šeit dāmas, kas mani sapratīs, man laikam vajag tiešām to sirdi izkratīt un dzirdēt kaut ko no tām kas tam gāja cauri :)
Paldies, Lai jums visām skaista šī diena! :)