Tieši tur jau tā lieta, ka es saprotu darba devēju- nauda, nauda, nauda. Taču runa iet par darbu, kur man nekāds labums nav no ietirgotā, kur pret mani izturas kā jau izturas klienti- gan jauki, gan nejauki.
Un, kas gan smieklīgs nostājā? Man vismaz ir nostāja. Turklāt, strādājot par pārdevēju reāli var redzēt esošo situāciju. Daudzi neprot runāt latviski, un vai tas jūsuprāt ir ok? (aizmirsīsim šobrīd par darbu, ja jau tas tik ļoti nav pa tēmu) Daudzi arī prot runāt, visu saprot, bet negrib, principa pēc, un kā to var izskaidrot?
Šī tēma, lai nu kā ir neauglīga, jo mani neviens nevar pārliecināt par pretējo, un arī es nevienu nevaru. Taču, lai nu kā, gribēju pateikt, ka tomēr tā alga, ko šobrīd pelnīšu, ir minimāla, tāpēc tādas naudas dēļ negribu piekāpties nevienam. Domāju, ka iespējams vēlāk būšu gudrāka, bet tagad man apmierina mana dumpinieciskā nostāja.