Jūs atbildētu?

es vienreiz svešai sievietei jautāju kādas smaržas viņa lieto. Man ļoti patika. Un viņa uzreiz tā atplauka, man liekas, ka tas ļoti labs kompliments cilvēkam sanāk.

Nu nez. Ja cilvēks savu skaisto somiņu būs pircis humpalās, diez vai viņš atzīsies. :)
Es tādas lietas jautātu tikai pazīstamiem cilvēkiem.

Man reiz interneta kafejnīcā sieviete pajautāja, kur es nopirku kleitu :D Pati gan neesmu jautājusi! ;)

Es arī reiz pajautāju meitenei, kur viņa savas smaržas pirka..viss autobuss smaržoja! (l) Bet viņa atbildēja "veikalā" :D

Esmu gan jautājusi,gan man ir prasījuši.Nu man ir gadījušās laipnas meitenes,kuras arī pateikušas kur konkrēto lietu dabūjušas.Es arī labprāt atbildu,ja pajautā! :)

es arī atbildētu, ka pirku veikalā :D man nepatīk, ka vēl kādam ir kaut kas tāds kā man :D
pati neesmu prasījusi un diez vai jautāšu.

Man ir jautāts tikai par rotām. Man ļoti patīk lieli gredzeni, ir bijušas reizes, kad pārdevēja, brīdī, kad dodu naudu, paprasa atļauju paskatīties tuvāk vai izsaka komplimentu un jautā, kur esmu gredzenu iegādājusies. Jā, man nav problēmu atbildēt.
Pati neesmu jautājusi. Nu tikai draudzenēm vai paziņām, bet ne svešām sievietēm.

Par smaržām runājot, arī pa ielu ejot ir gribējies pajautāt, bet vienmēr kaut kā neērti un ja atbild kā mcbarbie gadījumā , tad vispār čau :)

Man vienreiz kāda sieviete pajautāju, kur es pirku zābakus!
Reizēm man pašai ir gribējies pieiet klāt un pajautāt, bet nekad tā īsti neesmu saņēmusies! :)

Es nekad neesmu saņēmusies iet klāt un jautāt. Pati droši vien atbildētu, ja man jautātu.

Kad man jautā, es vienmēr laipni atbildu, pēdējā reizē viena sieviete man basienā jautāja, kur es esmu nopirkusi roku lāpstiņas. Agrāk man viņa izskatījās tāda iedomīga, bet patiesībā izrādījās baigi forša.

Nu bet, ja jautā "kur pirki?" nevis "kāds nosaukums?", ko lai citu atbild? Tas par tām smaržām.

s arī reiz pajautāju meitenei, kur viņa savas smaržas pirka..viss autobuss smaržoja! Bet viņa atbildēja "veikalā"

Tieši tāpēc LV nesaku komplimentus svešiem, lai gan esot ārpus saku arī svešiem.Mūsējie riebīgi,nemāk pieņemt labus vārdus.

Man bieži gribējies pajautāt par dažādām lietām, bet tā arī neesmu saņemusies. :)

Amerikā gan manai māsai skrēja meitenes pakaļ un bļāva pa visu ielu, ka forša kleita, un kur pirkta. :D

Man diezgan bieži ir sanācis dzirdēt komplimentus no nepazīstamiem cilvēkiem:) Patīkami. Pārsvarā par izskatu (lai gan vairumam nepiekrītu:D). Aizvakar man pie veikala viena meitene pateica, ka man ir fantastiski zābaciņi:D

s arī reiz pajautāju meitenei, kur viņa savas smaržas pirka..viss autobuss smaržoja! Bet viņa atbildēja "veikalā"

Tieši tāpēc LV nesaku komplimentus svešiem, lai gan esot ārpus saku arī svešiem.Mūsējie riebīgi,nemāk pieņemt labus vārdus.

Tieši tā, kāmēr ārzemēs vēl ceļu pastāstīs uz visām iespējamām vietām, kur var nopirkt, latvietis vien nogalinās ar dziļu naža dūrienu ar savu auksto skatienu...

Liliii, te to nesaprastu. Mums ir ļoti konservatīva, stagnātiska sabiedrība. Japaiet laikam vismaz 3 paaudzēm lai to savoku izdzītu no galvas.

Man ir prasīts par smaržām, apģērbu, rotām - tomēr jāatzīst, ka tas ir bijis par nestandarta precēm. Piemēram, rotas nereti ir tādas, kuras ir unikālas. Smaržas parasti iepatīkas tādas, kuras vēl nav ārkārtīgi populāras Latvijā. Apģērbs. Nu tas tā.

Pati neesmu prasījusi, tikai izteikusi komplimentus. Uz sev adresētiem jautājumiem atbildu, bet neesmu sajūsmā. Prieks, ka kādam patīk - bet es neesmu sajūsmā, pēc tam kādā ballītē satikt tāpat tērptu meiteni. Labprāt ar draudzeni dalos savā apģērbā, ja viņai kas der, bet smaržām ir tabu. Jo nepatīk, ja abas smaržojam vienādi. :D

Jautājusi neesmu, bet ja man jautātu, atbildētu. Un uztvertu to kā patīkamu komplimentu!

man vienreiz uz ielas viena sieviete pajautāja, kur es pirku savus zābakus, bet tā es nekad neeju klāt un nejautāju