Šī lieta neskaidrojās ar saprātu. Tā vienkārši notiek.. Cilvēki nezinu ar ko un kāpēc būs kopā.
Šajā lietā pat necenšos atrast skaidrojumu.
Tā piemēram sanācis bija parunāties vēstulēs ar ex, kura man nodarīja nopietni pāri.. Cik sapratu viņa ir ļoti nelaimīga tajā dzīvē, ko izvēlējās, puisis krāpj, neciena un visā visumā ir pilnīgs neveiksminieks.
Un šī tik viņu zāģe par to, kā es pret viņu attiecos, cik es biju labs utt... Stāstīja, kā ziemassvētkos raudājusi, jo vairs nebija sirsnīgi svētki, kopā ar mani un manu ģimeni, ka dzīvē nekas neiet... Jeb citiem vārdiem žēlo sevi.. Bet viņa ir vienkārši slimīgi apmāta ar to cilvēku - tiktiešām slimīgi. Žēl jau noskatīties, bet ko tur var darīt.
Sākumā pat gribējās, lai viņai tā ietu, pēc visa ko izdarīja man, bet nu laiks gājis un tiešām paliek žēl. Bet tajā viņas murgā es iekšā līst vairs netaisos - tur ir pārāk traki...
Īsāk sakot ieteikums autorei, lai dara, kā vēlās tā draudzene, jo mainīt tu neko tur nevarēsi, līdz cilvēks pats nevēlēsies ;)