Lai laižat/laidīsiet uz bērnudārzu?

Pati b/d negāju, jo mums gluži vienkārši tāda nebija, bet bija sagatavošanas grupiņa - no 5 g.v laikam bija 1x mēnesī jāiet un nākošajā gadā jau 1x nedēļā.

Bērnam jūnijā būs 1.5 gads, pagaidām plānojam no augusta laist, jo viņam ļoti patīk citi bērni un kopā esot viens no otra visu ko samācās, kā arī tur būs interesantāk. Es pati ļoti gribu sevi pilnveidot, tādēļ tikai priecāšos, ja mazajam tur patiks un tās dažas stundiņas varēšu izmantot jaunu gudrību apguvei.

Mūsu b/d ir dažādi pulciņi, nodarbības, īsti nezinu, kas un no kāda vecuma, lielāki tiek vesti arī uz kino. :) Ir mākslas, mūzikas skolas, par to visu pārāk agri vēl spriest. Kad iejutīsies dārziņā, paaugsies, sapratīs, ko grib, kas patīk, tad tālāk skatīsimies, kur iet un ko darīt, uzspiest neko gan netaisos.

Pie plusiem noteikti ir tas, ka bērns kļūst patstāvīgāks, jo audzīte un auklīte nevar apčubināt katru kā mājās, daudz jauna iemācās, mācās sadzīvot, dalīties, draudzēties, komunicēt, pastāvēt par sevi. Par mīnusiem pagaidām uzskatu to, ka vairāk slimo, jo daudzi bērni paši tiek vesti uz b/d vai no mājām atnes kādus baciļus un aplipina citus.

es arī negāju bērnudārzā, bet domāju, ka tas nebija pareizi, ka vecāki nesūtīja, jo tādejādi biju ļoti kautrīga un negribēju kontaktēties ar citiem bērniem, kad sāku iet skolā.

+ man tas pats. Šad tad iedomājos, kāda būtu mana dzīve, ja būtu gājusi bērnu dārzā :D


Manam bērnam tagad ir 1,5 gads. Sēžu ar viņu mājās, bet nu jāsāk kaut ko domāt, jo ar finansēm nav tik viegli un man jāatgriezas darbā Vislabprātāk bērnu laistu darziņā no kādiem 3 gadiem un, ja man būtu pieejamas bērna omes, kas varētu vinu pieskatīt līdz tam vecumam - ideāli. Bet diemžēl, viena ome strādā, otra dzīvo tālu. Tā kā apsveram domu bērnu laist privātajā dārziņā jau tuvākajā laikā, jo pašvaldības dārziņā vietu tik ātri sagaidīt nav reāli...
Turklāt, nekad neesmu apsvērusi domu bērnu nelaist bērnu dārzā, ne tikai tādēļ, ka tas viņam nāks par labu ( kontakts ar citiem bērniem, izglītošanās u.c.) , bet arī tāpēc, ka pati nevēlos n-tos gadus sēdēt mājās, gribu atgiezties darbā, cilvēkos, realizēt sevi un savas ieceres.

nu, nezinu, es gāju bērnudārzā, bet vienalga izaugu ļoti nesabiedriska :D

Es pati arī negāju dārziņā. Jā, biju kautrīga. Toties daudz gudrāka par tiem, kas bērnudārzos gāja. Es jau 5 gadu vecumā grāmatas lasīju, kamēr citi 7 gados pat burtus nepazina. Tas pats ar matemātiku.

Man tieši tāpat.
Un bez bērnu dārza man nemaz netrūka komunikācijas ar citiem bērniem - dejoju tik ilgi, cik sevi atceros un pagalmā arī bija bērni ar ko draudzējos. Atceros, ka bērnībā nemaz nebiju tik kautrīga - tagad esmu kautrīgāka :D
Brālis, cik zinu, bērnu dārzā pārāk ilgi negāja - kā aizveda uz bd, tā saslima.
Mums ir forša ome, kas dzīvoja pavisam netālu no mums un mūs pieskatīja.

Ja būs tāda iespēja, labprāt bērnus nesūtīšu bd.
Nezināju, ka tagad pirmsskolas izglītība no 5 gadu vecuma obligāta - manā bērnībā nebija obl. man šķiet, vismaz es neatceros, ka būtu kaut ko tādu apmeklējusi.

Par pulciņiem - gribētu, lai mani bērni dejo tautiskās dejas tāpat kā es. Mans vīrietis noteikti gribēs (ja mums būs puika), lai nodarbojas ar kādu sportu.

Rinda pienāk, kad mazajam būs gandrīz divi. Taču plānoju laist ātrāk, ja viss izdosies kā iecerēts. Redzu, ka puika nebaidās no svešiem cilvēkiem, domāju, ka problēmu ar iejušanos dārziņā viņam nebūs.

Laistu labprat uz 2 gadiņiem, bet pēc rindas izskatās,ka tiks tikai 4 gados(

Turklāt dārziņā bērnam in interesantāk, jau tur viņš sāk gūt savu pirmo pieredzīti, kā komunicēt, kā dalīties, kā rotaļāties nevis kļūst par absolūtu egoistu un siltumnīcas stādiņu, kuram skolā jau ir grūtāk veidot pirmos kontaktus.

Cik jauki :D Neesmu gājusi bērnudārzā, bet tas man nav traucējis pilnveidoties un komunicēt ar citiem. Te lielu lomu nospēlē tas, kāda ir vide bērnam, ja viņš dzīvojas pa māju. Man bija māsīca un brālis, ar ko rotaļāties un dauzīties. Un tā kā brālis ir vecāks, tad arī neatpaliku mācību ziņā (lasīšana, rēķināšana), sēdēju vienmēr blakus un skatījos, kā pilna mājasdarbus un boksterēju līdzi. :)
Vienīgais mīnuss, ka neizslimoju vēja bakas un cūciņas bērnībā, jo nebija,kas aplipina.

Manuprāt, ja bērnam ir veselīga vide mājās un ir ar ko rotaļāties un komunicēt, tad tīri labi var arī bez bērnudārza iztikt.

Man dēls gāja no 2,5 gadiem, meita no 1,7. Un ar meitu bija vieglāk. Ja ar dēlu pierašanas laiks bija vairāk kā divi mēneši, tad ar meitu bija 3x vieglāk. Vispār labāk ja tēvs ved bērnus pierašanas laikā uz dārziņu, jo tur vairāk vajag visu stingri un korekti. Redzēju daudz histēriju kad bērns raujās atpakaļ, bet mamma pati raud nevar iziet pa durvīm.

Pagaidam esmu dzelzaini nolemusi atgriezties darba pec gada, bet tad jau redzes kas bus, kad bus berns.

Bet nu ja, esmu no "karjeristem" un sedesana majas mani padaritu traku!

Interesanti palasīt viedokļus par bērnudārziem, gribu piebilst, ka no slimībām izvairīties nav iespējams (tām, kas uztraucas par to,ka bērns saķers vienu vīrusu pēc otra). Aizejot uz skolu slimības nekur nepazudīs un būs vēl trakāk tam bērnam, kurš visu laiku ir turēts mājās un pasargāts no visa, jo būs daudz uzņēmīgāks pret slimībām nekā bērns, kurš jau ir paspējis šo to pārslimot. Zinu vairākus šādus gadījumus..
Patiesībā līdz man pašai nebija tiešas saskarsmes ar bērniem, es arī domāju, ka dārziņā neko diži neiemāca, bet patiesībā ar bērniem strādā ļoti daudz, viņi paši ir ļoti gudri, zinātkāri un tiecas pēc komunikācijas ar citiem.
Jāpiebilst, ka sagatavošanas grupiņā nav neviens tāds, kurš nemācētu burtus, bet tie bērni, kuriem ir vislielākās grūtības ir tieši tie, kuri retāk nāk, tas tā no manas pieredzes.

Runājot par pulciņiem, ja būtu nepieciešamība, nostādītu priekšā bildes ar dažādiem variantiem (balets, tautasdejas, modernās dejas, daiļslidošana, dziedāšana, visi sporta veidi, zīmēšana, veidošana, utt.) un liktu pašam bērnam izvēlēties, kas viņam šķiet interesantāks. Ar vienu nosacījumu - sāki, tad disciplinē pats sevi. Nekādas bimbāšanas, skraidīšanas no viena gala uz otru, tad tur, tad te. Ja gribēja, lai cīnās. Pulciņi ir lielisks veids, kā disciplinēt atbildību un pilnveidoties konkrētā jomā. Iesaku arī daudziem, kuriem bērni pulciņos, apsvērt iespēju, ka bērns arī izvēlēsies to nozari kā savu dzīves aicinājumu!

Palaidu trīs gadu vecumā. Tagad ir pagājis pusgads, puišiem tur ļoti patīk. Apmierināti esam visi :)
Starpcitu, b/d (sagatavošana) obligāts ir no 5 gadu vecuma!

Meitenes, šobrīd bērnam uzsākot skolas gaitas jau ir noteikti citi standarti nekā mūsu laikos!
Jau ir jālasa, jārēķina, jāraksta. To visu māca pirmskolas izglītības iestādē (kas ir obligāta no 5 gadu vecuma).
Nelauzat galvas par to, kur sen jau viss izlemts un ir lielas izmaiņas.

Tas jau protams, ka no slimībām neizbēgs, bet jārēķinās, ka sākot b/d iet, tās slimošanas būs biežākas nekā tad, kad dzīvo pa mājām. ;)

laiks runāt pirmsskolas skolotājai :D

pilnībā nepiekrītu chanely - valsts bērnudārzos neiet lielākādaļa bērni,kas nav plānoti un nemīlēti,manā grupiņā var redzēt,ka visi bērniņi ir ļoti mīlēti. un ne tikai valsts bērnudārzos ir kaušļi un agresīvie bērni, bet arī privātajos ir eksemplāri,kas ir vēl trakāki nekā valsts dārziņos. privātajos dārziņos audzinātāja nedrīkst vispār bērnam paaugstināt balsi vai aizrādīt. arī uz ielas un citās sabiedriskās vietās bērns var saklausīties dažādas muļķības.

bērni ir jālaiž pēc iespējas ātrāk dārziņā,bērna attīstība paliek straujāka,jo kā jau meitenes teica,ka katru bērnu neapčubina, tāpēc rosina pašam bērnam darboties-ģērbties,ēst,iet uz podiņa. protams dažiem no sākuma ir ļoti grūta adoptācija, man viena meitenīte pusgadu no vietas sēdējā klēpī un raudāja no rīta līdz vakaram,mamma pati gāja projām raudādama, bet pamazām sāka pierast un tagad ir liels prieks skatīties kā meitene ir kļuvusi ļoti komunikabla, droša. tā pat kā mums, tā arī bērniem ir dažādas pierašanas jaunās situācijās un vietās :)

Bērnu dārzā ies no rudens, tad būs gads un nepilni 6 mēneši, bet no nākamā mēneša būs auklīte. Meita ir draudzīga un aktīva, man jau smadzenes mežģās domājot, kā viņu nodarbināt, jo viņai ātri viss apnīk. es arī neesmu no tām mājās sēdētājām, tāpēc ļoti priecājos par iespēju laist bērnu dārzā un redzu tur vairāk plusu, kā mīnusu.

Arī par tiem standartiem piekrītu. Mans brālis aizgāja bērnu dārzā, kad viņam palika 5 gadi un ļooooti atpaliek no citiem bērniem, kaut gan gan es, gan mamma ar viņu darbojāmies. Tāpēc bērnu dāra audzinātājas arī skaitās pedagogi, ka viņas prot iemācīt un motivēt bērnus. Es, piemēram, neprotu un nekad nevarētu ar to nodarboties, tāpēc ceru, ka to visu apgūs bērnu dārzā.

Sākot ar divu gadu vecumu , sliecamies par privāto bērnu dārzu , neatrodamies gan LV

Par valsts un privāto bērnudārzu atšķirībām gan neko neteicu. Ne jau privātajos bērnudārzos iet bērni no kvalitatīvākām ģimenēm. Bieži vien tieši turīgie vecāki mazāk nodarbojas ar saviem bērniem, uzgrūžot auklēm utt. Un to jau ar nevar redzēt, ir gaidīts bērniņš vai nav. Tā jau mīlēs un čubinās, bet zemapziņā un smalkajā ķermenī? Būsiet pārsteigtas, cik patiesībā maz bērnu ir gaidīti. Kura tad baro līdz 2 gadu vecumam. Visām jau piens apraujas pie pāris mēnešiem, jo ātrāk grib atgriezties ierastajā vidē. Bet nu tāds laikmets, kali juga, ko lai dara. Negribas šajā tēmā nemaz dziļāk braukt