Sveikas!
Gribēju uzrakstīt,ka esmu krustcelēs.Un es nezinu ko darīt..
Sākšu ar to,ka man ir draugs ar kuru attiecībās esmu gandrīz 5 gadus.Viss it kā pa lielam ir labi,ik dienā nav nekādu problēmu,vienīgais kad draugs iedzer par daudz viņš sāk zvanīties bijušām utt. Vai arī tām kuras man labu nevēl dzīvē. Tas ir tas sliktākais. Un man tas sāp un es visu laiku domāju ,nu cik ilgi es to pacietīšu. Šis puisis ir diemžēl diezgan man daudz darījis pāri..(fiziski nekad nav )..Bet mīl mani..un man arī ir jūtas pret viņu.
Tad nu sākas nākamā daļa.
Satiku jauku puisi..bet tās visas pagaidām ir interneta sarakstes..bet mēs jau esam pašpējuši viens otrā ieķerties.Un es jūtu,ka gribu viņu satikt..Tās tiešām vairs nav rozā brilles..tās ir jūtas.
Tad nu ir tā,ka es nezinu ko darīt šķirties un ļauties baudīt dzīvi vai turpināt dzīvot kā ir ar domu sirdī,ka nu gribas vēl kko skaistu,nebijušu.
Man attiecības ir bijušas tik daudz,ka es gribu mazliet brīvību..
Bet es nespēju pamest un otram puisim atzīties,ka man ir draugs.
Ko man Jūsuprāt darīt? Kā Jūs manā vietā rīkotos?
Lūgums nepārmest,bet palīdzēt ar kādu padomu :)