Skandāls minūtes laikā

Nu jā, tā varētu būt, ka sevi vairs tā nekontrolē kā attiecību sākumā. Ka arī tas, ka pa šiem gadiem nervi ir vēl vairāk sačakarēti uz vecumu

Kādreiz jau gadās par kaut ko saķerties, bet biežāk vienkārši sanāk tā, ka piemēram, viņš man kaut ko pasaka, es par to apvainojos, bet viņš visu sagroza tā, ka es pati esmu pie visa vainīga.. Un pati vienā mirklī saprotu, ka lūdzu piedošanu ne par ko.. :D

Nu ja reiz viņš pateica kā Tev rīkoties šādā situācijā tad pieņem to kā ir, ja nevari tad jāšķiras... Pamēģini notēlot viņu, nu sabļaut uz viņu par sīkumiem, paskaties reakciju ;)

Līva, pazīstama situācija :)

miranda- par šo te atgadījumu es būtu ļoti apvainojusies. un nav tā, ka vaina ir tevī un ka tev ir tikai viņam jāpielāgojas, ja jūs gribat kopā. tā nva. abiem ir jāiegulda darbs attiecībās. un tas ir jādara arī viņam. es tavā vietā ar puisi vsp nerunātu, kamēr viņš normāli neatvainotos un neapdomātu vsp savu rīcību un nenormālo egoismu. un nav tev jāstāv blakus klusu un stulbi jāsmaida, jo tad viņš sāks bļaut un psihot par aizvien mazākiem niekiem. nedaudz tev tomēr to vīrieti ir jānoliek pie vietas. te ir tiešām problēma ne no kā. un kas par to pat, ja atslēgas nebūtu durvīs? šausmas kungs guļ, bet viņu traucē. būtu labāk padomājis, kā tevi iepriecināt, ja tu atnāc mājās nogurusi pēc darba, bet šim brīvdiena (mana improvizācija).

Man tā ir ikdiena. Dažas dienas nākot mājās tikko pār slieksni pārkāpis un jau krīt virsū ar pārmetumiem :D Agrāk pārdzīvoju, raudāju un pukojos atpakaļ, tgd esmu sapratusi, ka vieglāk ir vienkārši laist gar ausi. Vienīgi manējas tik ātri nenomierinās, bet nu kā ir tā ir :D

mur_mur, bet kā viņi to dara ?
es visu laiku cenšos izprast, līdz atkal attopos tajā pašā situācijā :D

Līva, es par šo ar savu vīrieti runāju un viņš atzina, ka situācijās kad ir vainīgs, mēģina novelt vainu uz mani, lai tiktu cauri sveikā, bet nu saprot, ka tā nav smuki un, ka vajag izrunāties... Bet nākamreiz atkal tas pats :) kā viņš saka, ar sievieti nav vērts strīdēties :)

Es ar savām, tagadējām, hormonu vētrām varu pat par tīrāko sīkumu uzsprāgt. :D

Tu nevari izmainīt otru cilvēku, ja viņš vienmēr tāds ir bijis. Bet - Tu vari izmainīt savu reakciju.

Zelta vārdi.
Mēs ABI ar draugu esam tādi, ka par sīkumu varam aizsvilties (uguns zīmes esam horoskopos, es to lieku pie vainas :D ), bet pēc pusstundas jau salabstam un vispār viss kašķis ir aizmirsies. Vēl jau cenšos pie tā pierast, jo saprotu, ka ne sevi, ne viņu tajā ziņā nevaram izmainīt.
Plus, kkur lasīju, ka pēc darba, atnākot mājās, pirmā stunda ir kritiska, kad dienas noguruma dēļ ikviens mājinieks var sakasīties par jebko. Tāpēc šajā posmā labāk čušu, lēnām atieties no dienas režīma, klusi nodabā darīt mājas darbus, bet sarunas pietaupīt vēlākam :)

wendii, jā tieši pirmajā stundā pēc darba iekrit strīdiņi:D

mur_mur - tā ir vnk atruna, ka ar sievieti nav vērts strīdēties. viņš pieņem tikai savu taisnību, jo tā viņam ir izdevīgāk.
nesaprotu vsp tos cilvēkus, kas var sīkumiem kašķēties. ir taču daudz svarīgākas lietas par ko uztraukties. labāk to silkto enerģiju pārvērst labajā un veltīt to otram cilvēkam.

miranda- viņš attiecibu sākumā arī tāds bija?
es vnk pēc šāda te strīda, kad parādītu, kur stāv atslēgas, ar demonstratīvu žestu visu noliktu un aizietu uz istabu, lai viņš tur stāv pie tām durvīm viens

Nu paša sākumā tāds protams nebija. Tas ar gadiem parādījās tas nervozums

Es arii dazhreiz pilniigi stulbi aizsvilstos. Piemeeram draugs man zvana, es pacelju - nerunaa ar mani, bet gan ar mammu, kas ir blakus, es vinju saucu, tad klusums. Padomaaju, ka savienojums paartruuka, un zvanos vinjam vairaakas reizes, un visu laiku shis nomet klausuli. Es domaaju, ka savienojums paartruukst, un turpinu zvaniities. Tad beidzot vinjsh mani sazvana un pazinjo, ka meta nost klausuli, jo negrib, lai teereeju savu naudu (man uz meenesha beigaam bija beigushaas minuutes) bet vinjam tieshi atjaunots krediits. Es saaku kliegt vinjam virsuu, ka mani besii, ka nomet klausuli, kad es zvanu, un man vienalga par taam minuuteem, ja es zvanu, nevajag mest nost! Peec tam pashai bija kauns par savaam stulbajaam dusmaam. Es pat nezinu, kaapeec taa notiek.

Sesilla, mums jau ar :D Tpc tagad tiešām mājās pārnākuši vnk padarām katrs savus iedalītos darbiņus, bet tā nopietnāk komunicēt sākam, kad tā trakā ~stunda pagājusi. Citādi ir auzas.
Donata, vnk ir cilvēki, kas aizsvilstas ātrāk, ir lēnprātīgie cilvēku tipi. Tas ir ok. Pati vēl neesmu izmēģinājusi, bet, tā kā mēdz būt līdzīgi kā Tev, sākšu to vispārzināmo padomu ievērot - aizskaitīt līdz 10 ;)

Manējais arī ir diezgan impulsīvs un bieži pasaka ko nepārdomātu un asu. Es toties esmu no tām, kas ilgi atcerās aizvainojumu un parasti ir tā, ka paiet pusstunda un viņš jau ir aizmirsis, ko man teica, bet es visu dienu vēl esmu neomā no tā. Un jā, tāds viņš ir pret visiem, esam par to arī runājuši. Viņš iesaka neņemt to visu tik nopietni, ko es vēl tikai tagad mācos.

Oi, es esmu speciāliste kas māk ātri uztaisīt kašķi no nekā! bet ja abi sacepamies, un viņš uzbļauj man, tad es riktīgi apvainojos, viņa dusmas pāriet ātri, bet es ilgi vēl esmu uzmetusi lūpu. Un vienmēr sev iegalvoju, ka jāmēģina tik ātri neaizsvilites, bet johaidī nesanāk. Man tieši ir bijuši šitādi kašķi par atslēgu atstāšanu durvīs-apmēram es nāku mājās un durvis ciet, un es jau esmu pūķis, a šis tikai aizmirsu atstāt vaļā. Draugs bieži par mani saka-pati izdomāju, pati apvainojos! :D

Es esmu nenormāli mierīgs cilvēks- man bijušas vairākas attiecības, katras savādākas, bet nekad neesmu taisījusi scēnas vai bļāvusi vai neprātā aizsvilusies. Nekad neesmu izpratusi pārus, kas attiecības risina augstos toņos un nemitīgi sūdzas par konfliktiem. Vai nu man palaimējies ar vīriešiem vai arī pati nosvērta :)

Manējais arī ir diezgan impulsīvs un bieži pasaka ko nepārdomātu un asu. Es toties esmu no tām, kas ilgi atcerās aizvainojumu un parasti ir tā, ka paiet pusstunda un viņš jau ir aizmirsis, ko man teica, bet es visu dienu vēl esmu neomā no tā.

Man tas pats variants. Tikko arī bija asa vārdu apmaiņa- atbraucu mājās no darba nereāli pārgurusi,nav spēka par parunāt. Tad draugs paziņoja,ka ir doma aizbraukt uz kādiem 2 mēnešiem pastrādāt uz citu valsti, man, protams,šokiņš,tāda ne savā ādā uzreiz biju. Labi,atnākam mājās,draugs uztaisa vakariņas, kaut ko pajautā,tad es paraustu plecus,un viņš sadusmojās un saka: es tā uzvedos,kad esmu atnācis mājās no darba? Tev nekad nav labi, kā man šitas jau ir apnicis! Nometa savu šķivi uz galda un izgājā laukā.. Asaras birst... :(

Es esmu impulsīva. Ar mani var sastrīdēties arī minūtes laikā :D