*Ir jāpastāv uz sava viedokļa un vēlēm. Ja nevēlies precēties - neprecies! Tas nav jādara tikai tādēļ, lai mammai būtu miers runām, jo izklausās, ka būtu tieši tā kā Tu saki- pēc kāzām sāktos runas par bērnu un tā bez mitas...
*Varbūt tas nav domāts tik ļauni, kā Tu domā/saproti? Mums arī tuvākie radi ik palaikam jautāja par kāzām, divas jestrās tantes arī par to tik kladzināja - bet tas bija ttā mīļi, pozitīvi. Nevis strikti - vot precieties un viss, jo es tā gribu!
*un vēl ko gribēju pateikt... ne vienmēr ir tā, ka - ja ir lielas radu kāzas, tad tas ir fui, jo saaicināti attāli, nepazīstami radi, utt, utt.
Mums būs lielas kāzas (ap 90 viesi) un IK VIENS viesis kāzās būs gaidīts un mīļš un zinām, ka ikvienam no viņiem arī šī kāzu diena būs ļoti īpašs notikums un viņi priecāsies līdz ar mums!
Mēs ļoti labi satiekam ar radiem no mammas puses un tur sanāk krietns bariņš - bet tiešām visi ir ļoti forši, bieži ir kopīgas svinēšanas, utt. Draugam ir mazāk (bet tāpēc ne neforšāki) radu, taču vairāk draugu. Un neviens no šiem 90 viesiem nav aicināts tikai aicinašanas pēc!
Vienkārši reizēm liekas, ka vienmēr tas stereotips - ja lielas kāzas, tad nevēlamie radi, klačotājas tantiņas, utt.
*un par naudām.. jā nekad nebūs tā, ka pietiek:) Mums vispār nebija nekādu iekrājumu, bet izlēmām precēties un pamazām visu rēķinām, maksājam, atliekam... Nav jau tie 3 tūkstoši vienā dienā jāsamaksā!