Cik svarīgi?

1) Ir svarīgi tas vai pieņem vai nepieņem. Laikam man jāpriecājas, ka man nekad nav bijis šāda situācija kur man jādomā par to, jo ģimmene vienmēr mani un manu izvēli ir respektējusi.

2) laikam jau man nav īpaši svarīgi. Nekad neesmu skatījusies uz kaut ko tādu.

1) Protams svarīgi, jo ir superīgi, ka ģimenei patīk mana otra pusīte, ka var kopā pavadīt svētkus un kopā kkur braukt :) Bet ja būtu situācija, ja nepieņemtu, es noteikti nepārtrauktu attiecības dēļ tā , ka manai ģiemenei nepatīk mans draugs. Es vienkārši izvairītos no viņu tikšanās reizēm un vnk pārvāktos. Un ja būtu variants šāds "nesatiecies ar viņu, viņš ir tāds un tāds un viņš, iespējams, izdarīs tā un tā"es pateiktu, ka ja izdarīs, izdarīs, šajā brīdī man ir labi, par to, kas notiks nākotnē atbildēšu es pati un tā būs mana kļūda :)

2) svarīgi, jo ģiemne un draugi nosaka kāds ir cilvēks. Jo cik es esmu saskārusies ģiemen ļoti ietekmē kā cilvēks izaug, kāda ir viņa domāšana. Diemžēl man ir slikta pieredze. Bet gan jau, ka ir gadījumi, ka ir pilnīgs pretstats. Tas ir ļoti individuāli :)

*ģimene, es šodien pieļauju ūber daudz kļudas rakstot.
Ā un pieminēšu par tiem radiem, tu domā skaitu? Tas nav īpaši svarīgi, jo manuprāt mazāks cilvēku pulks jo saliedētāki cilvēki kā tādi :]

Mana mamma vienmēr ir teikusi-ne man ar to cilvēku ir jādzīvo. Varbūt viņiem arī nepatīk,bet to nekad īsti neizrāda un respektē izvēli. Pašai nav sanācis tā,ka vecākiem nepatiktu mani puiši,bet brāļa draudzene ne pārāk un māsas bijušais vīrs arī,bet tāpat vienmēr uzturēja draudzīgas un labas attiecības.

Neviens no puišiem laikam nav nācis no tādas īsti lielas ģimenes,tāpēc nezinu,kāda varētu būt atšķirība,cik daudz vai maz radu. Un nekad arī puišus neesmu vērtējusi,no cik labvēlīgas vai nelabvēlīgas ģimenes nāk.
Nekad vienkārši nav bijušas kādas problēmas vai nesaskaņas ar draugu ģimenēm.

Sassy, nu piemēram, viņam ir milzīgs radu pulks, vai tikai vacāki, varbūt māsa/brālis.. vai tieši pretēji, viņš ir viens pats bārenis.

Par otro punktu 100% varu piekrist Sassy.

2) svarīgi, jo ģiemne un draugi nosaka kāds ir cilvēks. Jo cik es esmu saskārusies ģiemen ļoti ietekmē kā cilvēks izaug, kāda ir viņa domāšana. Diemžēl man ir slikta pieredze. Bet gan jau, ka ir gadījumi, ka ir pilnīgs pretstats. Tas ir ļoti individuāli

Tiesa, ar labvēlīgiem vai nelabvēlīgiem apstākļiem nedomāju radu daudzumu vai naudas daudzumu.

CubaLibre šādā kontekstā tiešām vienalga :)

Es ar nedomāju naudas daudzumu, bet ģimeni kā tādu. Nelabvēlīga ģimene man asociējas ar slaveno problēmu, ka kādam ģimenē ir, piemēram, problēmas ar kādu atkarību - alkaholisms, kas ir ļoti populāra. Un ja tādā bērnam nākas dzīvot ir daudz faktori, kas viņu ietekmē redzot kā ģimene sadzīvo, kā tiek risināti konflikti u.t.t.

1) No vienas puses - ir svarīgi vai pieņems, vai nē, jo forši jau, ja pieņem. Taču, no otras puses - tas nav tik svarīgi, lai šī patikšana/nepatikšana ietekmētu manas domas un manu izvēli. Ja manai ģimenei nepatiks mans draugs, tas nebūš iemesls, lai es šķirtos. Man galvenais ir pašai būt laimīgai, jo es esmu ar to cilvēku kopā, nevis mana ģimene. Man svarīgāk ir, lai respektē manu izvēli un nemēģina likt šķēršļus,skalot smadznes vai mēģināt mūs izšķirt tāpēc, ka lūk, viņiem(radiem) nepatīk...

2)Tā...laikam ne visai svarīgi. Vērtēju cilvēku atsevišķi. Tas, ka cilvēks nācis no nelabvēlīgas ģimenes jau nenorāda, ka viņš ir tāds pats, jo daudzi, kas ir auguši sliktos apstākļos, savā dzīvē dara visu, lai dzīvotu labāk un būtu labāki cilvēki. Tāpat kā ir tādi, kas nāk no labām ģimenēm, bet ir izlutināti un uzvedas pret citiem kretīniski.

1. Nav tik ļoti svarīgi. Mans draugs arī no sākuma manai māsai un brālim nepatika, neņēmu to vērā. Bet, jo biežāk viņi tikās, jo vairāk viņš iepatikās. Tas ir labi, ja patīk arī ģimenei, bet tas nebūt nav noteicošais, ne jau viņiem ar viņu jātiekas.
2. Par radu daudzumu/mazumu vienalga, bet labvēlīga/nelabvēlīga gan ir nedaudz svarīgāk, jo ja nu man būs jātiekas ar viņa ģimeni, tad man nav vienalga vai es braucu pie kārtīgas, laipnas ģimenes vai šausmīgas.

1. Ļoti.
2. Ne tik ļoti, bet arī svarīgi.

1) Tas, protams, nav pats būtiskākais, taču es nevarētu būt kopā ar cilvēku, ja mana ģimene būtu pret, kā arī, ja man būtu sliktas attiecības ar viņa ģimeni. Pati esmu pārliecinājusies, cik lieliski ir, ja visi varam sanākt kopā.

2) Man ir svarīgi, no kāda ģimenes cilvēks nācis. Arī tas, kādas attiecības vīrietim ir ar saviem tuviniekiem (vai tur ir savstarpēja cieņa utt). Manuprāt, tas, kā viņš attiecas pret savu mammu vai citiem radiem, parāda to, kā viņš ir audzināts, attiecas arī pret citām sievietēm un līdzcilvēkiem.

1. Vienalga, jo pati esmu pietiekoši pieaugusi, lai pieņemtu lēmumus par savu dzīvi.
2. Arī vienalga, jo man galvenais, lai mīl un spēj parūpēties par mani, šim noteicošais faktors nav, no kādas ģimenes nācis.

1) Galīgi nav svarīgi, jo ģimenei viņš var nepatikt, bet galu galā tā ir mana (nevis viņu) izvēle
2) Ir svarīgi, jo no bomžatņika arī negribētu sev čali. Par radiem- tas tā...var būt, var nebūt.

man abi sie jautajumi ir vienlidzsvarigi, bet tie nav svarigie iemeslam, lai izveletos-sakt vai nesakt attiecibas.

Paldies par viedokļiem! =)

Aizdomājos par šo tēmu...atklāti sakot, man vnmēr ir gribējies, lai vīrietim, ar kuru būšu kopā, būtu ģimene, kurā dzīvo kopā gan mamma, gan tētis, jo pati esmu augusi šķirtā ģimenē, tamdēļ arī laikam šāda vēlme bijusi..Vēlme, kura nav piepildījusies:))

Kopumā, patiesībā nav svarīgi, cik liela, maza, labi/ slikti situēta otram cilvēkam ģimene, man svarīgs faktors - kādas attiecības ar ģimeni, īpaši, ja bieži nākas uzturēties kopā.