Strādāju klubā, tāpec šie stāstiņi ir mana ikdiena.
Reiz mums bija uz pāris stundām iesprūdis pārtikas un trauku lifts, kura ietilpība reāli nav vairāk kā viens kubikmetrs. Noslogotā klubā, kāds ir mūsējais, šāda aizķeršanās izraisa lielus sarežģījumus un skriešanu turp-atpakaļ pa 4 stāviem. Galu galā kaut kā to liftu puiši dabūja vaļā un ko domājat - iekšā ielīdusi sieviete tā ap gadiem 30 un čokuriņā sarāvusies aizmigusi :D
Pagājušonedēļ slēdzām klubu ciet, visi klienti tika laipni izvadīti ārā, bet kāda lēdija un viņas pavadone bija nepielūdzamas. Proti - konkrētā lēdija nokritusi uz grīdas galīgā komā zem galda un viņas draudzene, tikai par kapeiku labākā stāvoklī visu laiku ķērc, ka draudzeni iznesīs ārā, pati lāga nespējot ne nosēdēt krēslā, kur nu vēl savās špilkās nostāvēt. Kolīdz mēģinājām guļošo meiteni pārvietot, viņa sāka kliegt, ka viņu sitot un izvarojot, ka viņai sāp utt. Galu galā izsaucām ātro palīdzību un - tavu brīnumu - mediķus ieraudzījušas, abas meitenes kļuva kristālskaidras, un saviem spēkiem gan nokāpa pa kāpnēm, gan izrunājās ar ārstiem. Lieki piebilst, ka ātrie šīs simulantes protams nekur neveda un aizbrauca prom. Smieklīgākais - nepagāja ne minūte kopš ārstu aizbraukšanas, un mūsu princeses abas jau gulēja uz ielas, kliegdamas un vaidēdamas :D
Pēdējais stāsts ir mans veiksmes stāsts. Tajā laikā, aptuveni pirms mēneša, strādāju par bārmeni un pauzītē aizskrēju uz wc, kur atradu sievieti ar histērijas lēkmi, kuras dzērienā bija kaut kas iegāzts, sieviete paniski baidījās pilnīgi no visiem apkārtesošajiem cilvēkiem, īpaši vīriešiem. Viņa bija ārzemniece, kurai nākošajā dienā pec aptuveni 12 h bija jālido uz savu valsti, viņai nebija telefona, vietējās valūtas un ne mazākās nojausmas, kur viņa ir. Kaut kā man izdevās pārliecināt viņu, ka viņa var uzticēties man un manam priekšniekam (vismaz 4 menedžeri centās ar sievieti runāt - bezcerīgi). Pēc aptuveni 4 stundu ilgas runāšanas no viņas puses un klausīšanās no manas un menedžera puses mums viņu izdevās iesēdināt taksī un aizgādāt uz lidostu, turklāt šo vairāk nekā 150 latu vērto braucienu uzsauca kompānija. Apmainījāmies ar kontaktiem un nākošajā rītā šī sieviete zvanīja, lai pateiktos. Vēl pēc nedēļas saņēmām paciņas - es šokolādes kasti ar pievienotiem 200 dolāriem un arī priekšnieks šādu pašu summu ar dārgu viskiju šokolāžu vietā. 2 nedēļas pēc šī notikuma mani paaugstināja par menedžera asistenti un nu jau dzērienus aiz bāra leju krietni retāk, tā vietā vairāk kārtojot kluba iekšējās lietas.