Nu, par cilvēkiem visi kļūst, bet jautājums - par kādiem... Zinu gadījumus, kad tie paši 2-3 bērni knapi tiek apģērbti, baroti, nav tā, ka vecāki iedod naudu un tu izdomā - jaunu telefonu pirksi vai brauksi iepirkt drēbju kalnus. Arī to pašu tuvāko pat/vidus - skolu beiguši, reti kurš atļaujas braukt uz to pašu Rīgu un mācīties, jo reāli vecāki naudu pat ceļam nevar iedot. Protams - meklē darbu un strādā, bet līdz tam? Jāēd un jādzīvo arī kaut kur ir. Turklāt - šādos apstākļos dzīvojošie pat necer bieži vien uz labāku dzīvi - paliek turpat miestiņā un eksistē ar minimālo algu labākajā gadījumā.
Labi, ka arī mani vecāki neapcerēja, cik viņiem izmaksāšu, jo mani ieplānoja, kad bija algas un darbs, krasi mainījās situācija, kad augu lielāka, bet tas ir cits stāsts. Nu nevajag ar savām gudrībām, ka ar pāris ls un mīlestību var apģērbt un pabarot, nerunājot par visu citu nepieciešamo. Pašas pamēģiniet tā izdzīvot, ka reāli nekā nav.