Meitenes +kautiņi

Reiz skolas laikā ar vienu meiteni tikai viena otrai matus paplēsām

Tas jau ir pašcieņas jautājums. Lēdijas nekaujas :D

trakajos tinu gados ir bijis visadi, bet nu saja vecuma man tas skiet stulbi!

Vienu reizi mūžā kāvos - ar draudzeni - viņa man gribēja noņemt MANU bārbiju un nest uz māju. Es tāāaa raudāju un plēsu viņu aiz matiem, joprojām atceros. Ehhh, tagad vēl atceros tās dusmas.. :D
Bārbiju beigās dabūju un vairs tas nekad neatkārtojās. :D

Nē un neesmu arī citas redzējusi.

esmu, klubā. neviens no apkārtējiem, izņemot manu draudzeni, nepievērsa uzmanību notiekošajam, arī apsargi.
kā pēc tam izrādījās biju dejojusi pārāk tuvu tās meičas draugam ar kuru tajā vakarā viņa bija pašķīrusies vai kaut kā tā. man tas puisis bija vienaldzīgs, pat neatceros, ka būtu paskatījusies uz viņu tajā vakarā! viņa man metās virsū kā traka ku*e reizes trīs tajā vakarā.
galva, izplēsto matu dēļ, sāpēja pēc tam dienas 3-4.. vienkārši gadījos ne tajā laikā, ne tajā vietā..

It kā jau es neesmu agresīva, kur nu vēl lai kautos, bet man ir kaut kāds baigais aizstāvības nezinu kas iekšā. Ja es redzu, ka mani aprunā, man dažreiz ir grūti noturēties un neko tādu skarbāku nepateikt. Pasaku un pēc tam pati domāju - upsiii :D Bet, nu, tas ir tiešām ļoooooooti reti.

Nē, nemēdzu kautis un ceru, ka arī nākotnē nenāksies. Manuprāt, kaušanās ir ļoti pazemojoša un manās acīs meitenes, kas viena ar otru plūcās ir ļoti prastas.
Kaušanās vietā izvēlos visu atrisināt ar vārdiem, kaut gan ar meitenēm, kuras piekopj "ja kaut kas nepatiks - sitīšu", nemaz nav vērts risināt domstarpības runājot kā ar cilvēkiem, jo viņas tā vienkārši nemāk. Zemi cilvēki. ;)

Helele* +++