Tām, kas dzīvo/dzīvojušas/ciemojušās laukos

Mums laukos kaava tikai cuucinjas. Govis un vistas bija pienam un olaam, jo pashi visu taisiija - sviestu, biezpienu, kreejumu, daudz lietoja olas. Nu reizi gadaa nokaava cuuku. Man iisteniibaa bija interesanti peec tam skatiities, kas vinjai par iekshaam un taa. Pashu kaushanu gan mums neljaava skatiities, protams, un es arii nemaz negribeeju.
Man driizaak bija zheel, kad viens no maniem miiljajiem caaleeniem bija izsprucis un suns vinju nokoda. Tad gan histeeriski raudaaju.
Atceros arii ka vecvecteevs bija atradis pelju midzeni un tad baroja tos peleenus vistaam, tad man bija zheel.
Un par mediibaam runaajot. Agraak, kad biju maza un veel pat nesen kaadus paaris gadus atpakalj uzskatiiju to par kaut ko drausmiigu. Bet tad parunaaju ar vairaakiem medniekiem, tagad ta vairs neliekas tik traki

Esmu riktīgs gaļēdājs un kažoku nēsātāja, ne silts, ne auksts. Skarbi, bet tā nu tas ir :)

Manos laukos bija visi mājlopiņi(govis,cūkas,vistas utt),kuri arīdzan tika kauti. Manos laukos ēdiens pārsvarā tika audzēts pašiem(augi un dzīvnieki). Esmu redzējusi,kā vista bez galvas skrien pa sētu,kā arī kā to plucina. Par to kāpēc,tas var likties nepieņemami,es neizteikšos,jo sāksies bezjēdzīgs kašķis,kurā tāpat man ir taisnība(:D)

No Queen komentāra,atceros mazos cālēnus,kas staigāja pakaļ vistumammai. Tik forši (l) Man ļoti patika vākt olas,es vienmēr skrēju lasīt,pat vairākas reizes dienā :D
Esmu piedalījusies cūku barošanā,govs slaukšanā utt
Lauku dzīve man nav sveša,atdotu jebko,lai varētu pavadīt kaut nedēļu savos laukus,taču to jau gadu desmit kā mums nav :%27-(