Būs bēbītis -kā paziņojāt tuvajiem?

Pa telefonu, jo atrados UK. Bet es to ļoti ilgi turēju noslēpumā, jo... nu, man negruibējās, lai cilvēki mani uztrauc ar saviem jautājumiem. :) Mammai piezvanīju, viņa pateica tētim un tā mēs ilgi dzīvojām, nevienam neko neteikdami. :)

Mīļotā vecakiem paziņojām gardumu veidolā :) Norunājām pusdienas pie vecākiem mājās un pieteicāmies vest desertu. Tā nu mājās sacepām mafīnus, ko izrotājām ar pārklātu marcipānu, kur ar pārtikas krāsām sazīmējām zilas un sarkanas mazas pēdiņas. :) Viņa mamma nobālēja, atverot kasti, bija dikti samulsusi. Tētis gan uzreiz palecās aiz priekiem :D Tagad abi ir 100% iekš bēbīštēmām un bēbīšlietām :D

Saviem vecākiem gan paziņoju caur skype, tā kā dzīvoju citur. Attiecības man nekad nav bijušas spīdošas ar vecākiem. Tēvs to uztvēra diezgan vienaldzīgi. Mamma pārsteidzošā kārtā arī ir apmāta ar šo domu un ļoti, ļoti laimīga. Kopš šiem jaunumiem, mums attiecības ir mīļākas kļuvušas. Pašai tik ļoti, ļoti liels prieks! Mazais brālis skype sarunās stāsta, ka redz mani bieži sapnī ar skaistu bēbīti, bet mazā pusmāsa, kurai ir 4 gadiņi raud par to, ka negrib būt tantes statusā tik agrā vecumā :D

Mammai pateicu uzreiz kā uzzināju - kādā 2. nedēļā, histēriski raudot klausulē :D
Pārējie radinieki uzzināja ap kādu 2. mēnesi.

Čau Ebe. :)
Vecākiem - pasniedzām dāvaniņu, kur iekšā bija pampērīši, pasaku grāmatiņa, grabulītis un knupītis, klāt bēbīškartiņa ar tekstu "Omei/Vecmāmiņai un Opim/Vectētiņam noderēs! Jaunākais mazbērns. :)". Mana mamma aiz priekiem apraudājās, pārējiem bija viegls, bet priecīgs šoks. :D

Māsa uzzināja no analīžu rezultātiem. :D Viņa daktere, tāpēc gribēju no sākuma pakunsultēties ar viņu, pēc kaut kāda rādītāja viņa konstatēja. :D pārējie palēnām uzzināja. :)

Priekšniece uzreiz uzzināja, jo esmu vienīgā darbiniece un mēs pirms tam sarunājām, ka es viņu uzreiz informēšu, lai viņa zinātu cik daudz var ar mani rēķināties darba jautājumos. :)

Vīramāte uzzināja pie vakariņu galda. Lai gan bijām nolēmuši to vēl nevienam pagaidām neteikt, vīrietis laikam neizturēja spriedzi un gandrīz izkliedza:"Tu būsi omīte!". Vīramātes pretreakcija - Kā jums tā sanāca? :D
Mammai vienkārši pateicu, bez īpašām ceremonijām, protams, bija ļoti priecīga, jo to gaidīja jau sen.
Mans tētis to uzzināja, kad nokļuvu slimnīcā uz saglabāšanu. Bija šokēts, bet priecīgs. Tagad mums pat attiecības uzlabojušās.
Vīrieša tēvs uzzināja tikai tad, kad biju jau kādā 5.mēnesī. Viņš bija šokā, ne īsti labā nozīmē. Taču tagad ir ļoti priecīgs, palīdz un bieži brauc ciemos pie mazā delvera. :)
Pārējiem ilgi neko neteicām, vēlāk jau to vienkārši nevarēja noslēpt.

es ari mamai pazinoju raudot :D mamas reakcija- kaa? :o es saku- ka? ka? izstastit detalas? :D
bet nu pec paris stundam izrunajoties ar savu virieti, apsverot visus plusus un minusus jau staigaju smaidiga ka maija saulite :) mama bija loti prieciga un jau ieprieks bij ieminejusies par mazberniem :)
omei looti baidijos teikt, lai gan attiecibas biju jau 2.5 gadus man likas ka vina mani dzivu apedis :D slepu lidz 5.tajam menesim, tad nacas pateikt un parsteidzosa karta vinas reakcija bija pozitiva, saka skraidit pa veikaliem pirkt sedzinas, pledinus un visadas bebis lietinas :)
no draugiem pateicam tik daziem-tuvakajiem, parejie saprata tik tad kad varej redzet jau punci :)

a un viriesa vecakiem pazinojam pa telefonu, ari bija priecigi un jau pa nakamo saka runat, lai gan pirmais vel nebij sagaidits :D

Pacelšu, interesē kā citām gāja. :)

diezgan ilgi neteicām nevienam, jo man bebis izjauca mācību plānus, tāpēc gribēju sagaidīt septembri, noskaidrot visu augstskolā un tikai tad ar tādu pavisam skaidru plānu mājās paziņot jaunumus.
ļoti baidījos no mammas reakcijas, viena pati arī pateicu viņai, tad, kad vairs ilgāk nedrīkstēju slēpt, jo pāris draugi bija atkoduši mūsu jaunumus no manām nelabumu lēkmēm un baidījos, ka baumas neaizceļo līdz vecākiem ātrāk kā es paspēju pastāstīt.
pārsteidzošā kārtā mamma bija ļoti priecīga, tikai viņai nepatika, ka es biju slēpusi trīs mēnešus.
mamma tālāk izstāstīja tētim, vecmammai. tētis saviem radiem. es pati īpaši necentos nevienam jaunumus kladzināt, kad pamanīja- tad jau papļāpājām par šo tēmu.

Man sanāca diezgan idiotiski tā visa pateikšana :D

Sūtīju draugam sms ar tekstu "kā tu domā, kā labāk to mammai pateikt?" un domājot par mammu viņai netīšām arī nosūtīju... protams viņai viss bija skaidrs...

Reakcija... mana mamma raudāja 2 dienas sakot , ka ir par jaunu lai viņu visi sauktu par vecomāti, pēc šīm divām dienām, laikam bija salikusi visu pa plauktiņiem galvā un sāka par to priecāties... ehh un priecājas arī tagad un ir bijusi un būs super liels palīgs visu laiku un viss forši, viņa dievina savu mazbērnu un tagad pat lepojas un visiem saka, ka ir pati foršākā ome pašam foršakajam puikam :)

Tētim pateica mamma... viņš vienmēr visu uztver vēsi... tobrīd tik palika domāigs un teica... nu labi... aizgāja lūrēt TV :D , viņš gan jau no pirmā mirkļa iejutās opja ādā un bija apmierināts ar to :D

Draugs saviem vecākiem gan drosmīgi paaicināja istabā, teica lai apsēžas un pateica ( es klāt nebiju) Viņi uztvēra labi, vienīgi viņiem uzreiz bija jautājums... "jūs taču tagad uzreiz neprecēsieties? "šis jautājums bija tāpēc, ka tieši tad viņi pirka sev māju un tā kā man ir megadaudz radi, baidījās par izdevumiem....

vīra vecākiem pateicām pie pusdienām, brālim, vīra tēvam jau bija ok, bet vīrene sāka raudāt un pārmest,kad par ātru paliku stāvoklī, gulēju uz saglabāšanu atļāvās mani mammai pazvanīt un pārmest,kad es par ātru stāvoklī paliku un pēc šī ar viņu nekontaktējos tik ik pa laikam pārmet,kad nevedu ciemos,bet to pat neplānoju darīt. Pēdējā liekule.

pa telefonu!
mamma aiz sajusmas kliedz un teica masam, bet ome sakuma nesaprata. tad, ka aizgaja, apsveica mani un viru, un ieteica viskautko tada stila ka gerbies silti utt.:)

Tās, kas nebija precējušās ar bērna tēvu - vecaki nepārmeta to, ka bez laulības laidāt bērnu pasaulē? Man no tā visvairāk bail...

Man arī jautajums, vai te nav neviena, kura mācījās, teiksim 1maja kursā, un pieteicās bērns?
Vecāku reakcija?
Mani vecāki mūždien atgādina,ka būtu sarūgtinati, ja es, nepabeigusi mācības paliktu stāvoklī.

Man no tā visvairāk bail...

Kas tieši Tevi biedē? Tevi fiziski iespaidos, lamās, pielietos kādas sankcijas?
Ja esi pastāvīgās attiecībās, tad noteikti, ka pati arī esi kļuvusi pastāvīga ar pastāvīgu domāšanu un lēmumu pieņemšanu? Ne tā?

kordelia

Cilvēkiem kuri nav saistīti ar reliģiju sen vairs nav uzskats, ka jāprecās obligāti....

Atceros, kad man palika 18, draudzene uzsauca tostu - mēs nepiedzīvojām pusaudžu grūtniecību, priekā! :D Vot, ja man 15 gados sīkais dzimtu, tad māte nebūtu laimīga, bet pieaugušā vecumā noteikti priecātos, pat bez kāzām.

Man pašai bail būtu pateikt,ka esmu stāvoklī :D visi jau gaida, gadu arī pietiekami...vecāki tik runā,ka būtu jau laiks...:D
bet man būtu bail pateikt, kaut arī zinu,ka priecātos :D

Nu labi, ne jau tā, ka bail :D Vienkārši zinu,kādi viņiem uzskati... Ok, vecāki jau vēl priecātos. Bet mani radi gan mani aprunātu, to zinu :(

Man arī jautajums, vai te nav neviena, kura mācījās, teiksim 1maja kursā, un pieteicās bērns?

manis aprasktītais gadījums- es uzzināju, ka esmu iekļuvusi augstskolā, budžeta vietā, un pēc nedēļas grūtniecības tests uzrādīja vēl kādus jaunumus par bebi. tieši tāpēc arī gribēju sagaidīt septembri, aiziet uz augstskolu un noskaidrot, vai tiešām varēšu darīt visu tā kā biju izplānojusi- pirmo semestri mācīties, nokārtot sesiju un tad ņemt akadēmisko, saglabājot budžeta vietu. un tad ar gatavu rīcības plānu doties paziņot jaunumus vecākiem.
kā jau teicu- visu uzņēma pārsteidzoši viegli.
tas droši vien arī tādēļ, ka ar draugu bijām kopā jau 4 gadus, dzīvojām kopā, satikām labi, viņš ir spējīgs mūs uzturēt un pati esmu apzinīga- zinu, ka ar mācībām arī vēlāk nebūs problēmu.

Tās, kas nebija precējušās ar bērna tēvu - vecaki nepārmeta to, ka bez laulības laidāt bērnu pasaulē? Man no tā visvairāk bail...

ar vecākiem precību jautājumu pat neesam pārrunājuši. bet pati es uzreiz skaidri zināju, ka precēties tikai bērna dēļ negribu, savādāk vienmēr būtu tāda zemapziņa, ka kāzas bija tikai bērna dēļ, tāpat jau mēs nekad nebūtu apprecējušies.