vai tiešām viss ir tik ideāli?

Leksīgā, buus tici man, visam savs laiks :)

bet tagad priekā dāmas, lai visām šodien jauka piektdiena un visa nedēļas nogale, lai nav jādomā par neizdevušām attiecībām vai kompleksiem attiecībā uz sevi, visas mēs esam pelnījušas to labāko un justies visskaistākās un mīlētakās! :)

ananās - Pilnīgi Tev piekrītu, arī biju aizdomājusies par ko tādu: vai tiešām man vienīgajai viņas nav tik perfektas un ideālas kā dažreiz tiek rakstīts diskusijās. Tagad no šīs diskusijas saprotu, ka nēesmu vienīgā tāda, kurai arī ir šie strīdi. Brīžiem liekas, ka pati varbūt esmu pie visa vainīga varbūt pārak skarba utt. Ļoti bieži atsķiras no tā, ko šeit rakta sievietes par savām attiecībām.
Manas attiecības ir pavisam savādākas un tās nav ideālas, protams ir daudz labu brīžu, tas ir viennozīmīgi, bet nu mēdz arī būt tie sliktie brīži kuri nav tik patīkami.

Protams, nav ideàlas, bet es vispàr neatbalstu ģimenes problēmu ķidāšanu uz āru. No salīdzināšanas vispār tikai putra rodas galvā, jo vienmēr būs kādas lietas, kas citam būs labākas, bet taipat laikā arī ēnas puses, ko nezinām. Nu, ok , moš viņš viņai pērk ziedus katu svētdienu, bet varbūt ne nieka nepalīdz mājas darbos utjpr.
Tàpēc man ļoti neatīk, ja kāds ārāk slavē manas attiecības, dzīvi, redz kā viņai sanāca, satika, aizbrauca uz ārzemēm, dzīvo, kā viņai paveicies- es to bieži vien dzirdu no paziņām. Bet varbūt es daudz ko atdotu, lai varētu dzīvot savā zemē, lai mans bērns runātu latviski, lai es varētu strādāt, lai es kādreiz nejustos tik ļoti vientuļa, bezpalīdzīga, atkarīga no kāda, no man reizēm nesaprotamās sistēmas, kultūras utjpr. Tad atliek vien pārsļaut pār plecu, kaitina, ja izdara secinājumus ar fasādi vien.

Mees viens otru dazkaart nokaitinaam aiz neko dariit, lai uzsistu asinis attieciibaam, bet atskaitot kacinaashanu, varu teikt, ka esam ljoti tuvu ideaalam.
Manupraat, ir jaabuut liinijai, kuru nedriikst ljaut attieciibaas viirietim paarkaapt. Taas liinijas ir dazaadas, jo katrai sievietei ir citas prioritaates. Bet nu nevajadzeetu pieciest kraapshanas, sishanas, vardarbiibu pret beerniem, meloshanu par svariigaam lietaam, atklaatu izmantoshanu, emocionaalu vardarbiibu.

Noteikti nav ideaalas,bet es jau esmu mineejusi ,ka neticu ilgstosaam attieciibaam,kuras katru dienu buutu ideaalas!Dziivot kopaa vairaakus gadus-nenoziimee dziivot ideaali!
Es maacos pienemt savu viiru ,kaads vins ir.Nupat svineejaam kaazu dienu-briinos ,cik ilgi jau esam kopaa:D!!!

Noteikti, ka nav ideālas. Tomēr es cenšos un eju uz to, lai tās būtu stipras, un labas.
Mēs visi esam tikai cilvēki, un domāju, ka nevienas attiecības nevar būt ideālas,es, piemēram, daru visu, lai meklētu un rastu kompromisu, lai saprastu savu vīrieti. Un arī bez strīdiem mums neiztikt. Ikdienā pat par mazām lietām varam kašķēties, bet vēlak viss nomierinās. Nav manuprāt tādu attiecību, kurās nebūtu strīdu, kašķu, nesaskaņas un viss pārējais.

Daudzas sievietes to vienkārši noklusē.

Jo arī piemēram man, mamma ir mācījusi, ka "netīrā veļa ir jāmazgā mājās".
Un arī draudzeneēm es stāstu "pa lielam".

loģiski, ka visās attiecībās ir strīdi, tikai jautājums cik nopietni un par ko.
Ir normāli ik pa laikam pastrīdēties par sīkumiem,par atšķirīgiem uzskatiem un taml.
Bet ne jau paciest, ka tev "uzmet" atstāj neziņā nozūd uz pāris dienām, naktīm. nedod ziņu un neuzņemas atbildību par otru pusīti un vēl jo vairāk bērniem.
Es nezinu kādai būtu jābūt sievietei, lai viņai liktos normāli,ka tā notiek un viņa par to nepārdzīvotu. Arī asas stulbas piezīmes no puiša, nejauki salīdzinājumi ar bijušajām un par to, ka ļautu atsūkāt maukai, ka draudzene slikta gultā nu vispār ... nerunāsim par roku pacelšanu.
Un vēl brīnās par komentāriem, kas tad te labs? Neuzskatu, ka ja šādas lietas notiek attiecībās, tie cilvēki ir radīti viens priekš otra. manuprāt daudzām meitenēm ir pārāk nepietiekams pašvērtējums, bailes palikt vienai. Bet tiklīdz uzdrošinies un sper soli pretī labākai dzīvei tā ar laiku viss nokārtojas, galvenais nepadoties pēc pāris kritieniem (neveiksmīgām attiecībām)

Un man ir bijušas attiecības, kur puisis nozūd uz pāris dienām un nedod par sevi ziņu, nav cienījis mans jūtas. Un acīmredzot bijis vienalga kā tajā brīdī jūtos. Tāpēc arī šādus tipus esmu laicīgi pametusi. Un Katras nākamās attiecības ir aizvien labākas, jo mācos no kļūdām. Un ja puisis nav īsti godīgs, vai nerūpējas arī par mani un manu labsajūtu, tad es pie tādām attiecībām negribu apstāties un dzīvot mūžīgi "laimīga", lai arī ir lietas, kas puisī var patikt. Katra pati izlemj kādu dzīvi viņa pelnījusi. Un ja pietiek drosmes atzīt, ka attiecībās esi nelaimīga, un esi pelnijusi ko labāku, tad tas jau ir pirmais solis uz laimi.

man arī nepatīk diskusijas, kurās bez sakarīga iemesla svaidās ar apgalvojumiem, ka nemīl, piemēram, par puisi, kurš neizrāda savas emocijas tā, kā meitenei varbūt gribētos. bet ir jau arī cita veida diskusijas -- par reālu pazemošanu, otras puses neņemšanu vērā, sāpināšanu un tamlīdzīgi. tas nav viens un tas pats

Karinjo ļoti patiess komentārs :)

Manas attiecības nav ideālas. Ir daudz mīnusu, tomēr plusi ir lielāki un manās acīs mīnusus nosedz. Tomēr katrai ir savas prasības, tāpēc zinu, ka lielu daļu meiteņu šādas attiecības neapmierinātu. Es gan nemēdzu savu privāto dzīvi izklāstīt publiski, jo vienkārši nav vajadzības.

Nevaru teikt, ka man attiecības ir sliktas.
Es mīlu savu draugu un viņš mani, taču....
Pie visa vainīga mans raksturs, esmu tipiska holēriķe-melanholiķe.
Laikam tikai mīlestība draugu notur pie manis, jo ja mani ir bijusi neveiksmīga diena, vai kaut kas nepatīk, dabū viņš ciest, un kārtīgi, jo man pašai bieži vien ir drausmīgs kauns par to, ko viņam nodaru.
Protams, viņš arī nav enģelītis:D
Bieži vien vīņa nepanesamā greizsirdība izraisa strīdus.
Bet pēc katra šāda gadījuma, mūsu attiecības kļūst stiprākas un stiprākas:)

Pašlaik ir ideālas, BET esam kopā tikai 5 mēnešus. Sākumam, manuprāt, obligāti ir jābūt rožainam, bez kašķiem, aizvainojumiem utt.

Pēdējā laikā nav ideālas...

Protams, neteikšu, ka manas attiecības ir ideālas. Ir dienas, kad sanāk kāds kašķis, greizsirdība, atšķirīgi uzskati un ir dienas, kad viss ir ideāli. Pa lielam - attiecības ir labas un viss ir kārtībā.
Un saprotams, ka vieglāk ir vērtēt un nosodīt citus, un meitenes šeit nebaidās to darīt, kaut arī iespējams pašām attiecības nav īpaši spīdošas.

Ļoti, ļoti patika karinjo komentārs bez mākslīgi piepumpēta optimisma un rūpīgi diendienā stutēta paštēla, ko dažkārt šeit atsevišķos komentāros var ļoti just, ja prot lasīt starp rindiņām:)

Pati personīgi nekad un nekur publiski attiecības neapspriežu, jo to vienkārši nespēju. Uztveru to kā nodevību pret otru cilvēku. Iekšējais pašcenzors neļauj:D

P.s. Tik ātri centos pierakstīt, ka iztrūkst n-tie burti, atvainojiet, uzreiz var redzēt, kuros burtos klaviatūrā drupačas iebirušas:D

Karinjo-es loti labi tevi sapratu...Loti labi pateici-no sirds:)Taa jau arii ir -svesumaa.Sapratu arii Luiize Luiize negatiivo pusi-tas bija domaats man...taisniiba jau vien ir-es tiesaam censos uztureet sevi mozaa noskanojumaa,iipasi tad ,ja taas ir tik taalu iisteniibai...Tas ir mans stils!!!

Es jūtu, ka Tu saproti, man jau šķiet Tev ir grūtāk, jo tīri fiziski esi tālu, nevari tā aizšaut viena, atvilkt elpu, kaut uz dienu pasēdēt Operas skvēriņā ar kapučīno krūzi rokā, izklausīties visapkārt un izrunāties savā valodā.. sasmelties to enerģiju un iedvesmu tādai pilnai laimei.. Es varu, kaut gan, protams, vairāk kā pusgadu nu jau arī man ir zināmi apstākļi, kāpēc tā nevaru:)

Noteikti nedomāju, ka Luīze to sacīja par Tevi, beidz!

Karinjo-paaraak ilgi straadaaju ar cilveekiem-lasu domas no attaaluma.Tas ir tik diivaini-just cilveeku no attaluma!
Taapeec es saku-naakosaa dziivee izveeleesos Franciju:D-tuvaak maajaam...!Viss kaartiibaa-kritika ir laba lieta!:)

Man manas attiecības ir ideālas. Katram jau savas vajadzības un vērtības. Man ir svarīgi dzīvot cieņā un harmonijā, un tā arī ir. Nemaz neatceros, kad mēs pēdējo reizi strīdējāmies. Laikam vasarā. :)