Mēs šitā vienu gadu zvirbuli izaudzinājām.
Gāju vienu rītu pēc ballītes, agrs rīts un kaut kas rozā uz asfalta... bez spalviņām, absolūti nenosakāmas izcelsmes putnēns. Tad nu stiepu mājās, modināju mammu, uztaisījām mazajam kastīti, iekšā vatītes un lupatiņas, virs kastes vēl lampu nolikām, lai siltāk. Un... tā viņš izauga par zvirbuli, kurš bužināja matus, lidoja klāt pēc čiepstiena. Ēda viņš slapjo kaķbarību, banānu, sēkliņas, sieru... :D Bija našķis, zemenes un ķiršus arī nesmādēja.
Un tad kādā reizē pats aizlidoja, žēl, bet pēc tā mana mīlestība uz putniem ir daudz lielāka, gudri un mīļi viņi ir, ja pie cilvēka pierod. :)