Esmu nedaudz eksotiskāka ceļotāja, ceļojumos dodos diezgan reti, bet tā, lai var pa īstam izbaudīt. Padzīvoju pāris dienas Venēcijā pati uz savu - nu patika jau, ēdiens, skati (tur kanālos ūdens tiešām ir tirkīzzilā krāsā!), baznīcas (Savām acīm vērot darbu orģinālus, par kuriem savlaik vēstures grāmatā lasīji, tas ir super!). Izjust pilsētas bohēmu, kas šai pilsētai noteikti ir, nedaudz patraucēja lielās tūristu burzmas.
Uz Austriju esmu gatava braukt jebkad, ja vien varu dzīvot viena kalnu mājiņā! Super, labākā nedēļa manā mūžā! Augsti kalni, mākoņi ar roku aizsniedzami, iespaidīgi skati un brīvības sajūta. Tad nu tur var apdomāt visu savu dzīvi, cik gan īstenībā cilvēks ir liela niecība dabas priekšā un cik liels ir domu spēks! Gribu tur aizbrukt ziemā, kad sniegs, tu sēdi viena mazā mājiņā pie kamīna, ar vīna glāzi rokās, skaties kā pilnmēness apspīd nogāzes. Tad var uzķert to sajūtu, kad gribas, lai laiks apstājas, bet sirdī kkas sauc tālāk.
Vācija arī ir forša zeme, ko apmeklēt, kaut vai iemācīties iedzīvoties viņu rutīnā un perfektajā dzīves ritmā. nodzīvojot viesģimenē nedēļu, ne reizi savā mazpilsētā nedzirdēju, ka kāds paceļ balsi vai izlādējas citu priekšā. Vajag jau reizēm to klusumu, kad viena pati ar velosipēdu brauc pa tukšu ciematiņa ielu, kur visas mājas no sarkanbrūniem ķieģeļiem un baltiem logiem un austiņās skan laba mūzika.
624
