Hei! :)
Man tik ļoti sāp, ne fiziski, bet garīgi, tik ļoti nekad nav bijis! Un tagad man ir apņemšanās - es darīšu visu, lai viņš manī iemīlētos un tad pateikšu nē. Zinu, ka tas ir nožēlojami, stulbi, egoistiski, bet MAN SĀP! Lai gan kas zina - vrb ka tomēr pateikšu JĀ, jo esmu tik ļoti izslāpusi pēc viņa!
Jums nekad tādas nav bijis? Tāda apņemšanās? :) Kā jūs tiekat galā ar garīgajām sāpēm? /: