Es savā būtībā esmu emocionāla, bet ārējās izpausmēs mani par tādu nenosauks - domāju, ka neviens.
Mans draugs ir ar tādu, kā lai saka - krievu tautībai raksturīgo emocionalitāti.
Kādreiz reaģēju pati līdzi tiem uzplaiksnījumiem, bet ar laiku esmu piefiksējusi, ka es ignorēju, tā it kā viņš uzvestos normāli, mainu tematu, vai nekomunicēju, kamēr pāriet.
Tā ir vienkārši saasināta uztvere un izpausme, nekas vairāk.
(Es par gadījumiem, kad tas ir tikai mutiski un nekā neizpaužas agresīvā rīcībā vai jebkārā citā fiziskā rīcībā, kas ietekmē tevi, ja esi blakus)