Špikošana

tagad mācoties kontroldarbiem nevajag špikerus, jo mājās sagatavojos no paša kd :D Tik daudziem Iphoni, ka kamēr viena pati skolotāja dala variantus pirmie, kas saņēmuši knipsē :D Un tā notiek sadarbība ar paralēlklasēm, rezultātā 10 pus klasei :D Tāpat ir kamēr kāds novērš uzmanību no galda izvelkam kd un safočējam. Mūsdienas esam kļuvuši ļoti slīpēti. Tādas sistēmas, plāni, kurš kurā brīdī skolotāju novērš, bet ir ļoti jautri :D

kad liku valsts eksāmenus, bija man špikeris ar zīmuli sarakstīts pasē! visa pase tika aprakstīta sīkā drukā un neviens neiedomājās, ka špikoju :D

ā, nu vienīgi vidusskolā vēstures stundās visi špikojām kā nelabie. Tur es sapratu, ka vislabākā metode ir vienkārši špikeri ar normāla lieluma rokrakstu uz tādas lapas, ko tu lieto kontroldarbā (parasti no rūtiņburtnīcas vidus izplēsta dubultlapa). No sākuma uzraksti visu ko zini, un tad velc ārā lielo špikerlapu, nekad netiku pieķerta špikojot šādi

Es eksāmenos nešpikoju.. nebiju par to pasākumu ļoti iespringusi.. Turklāt.. cik nu tajā špikerī info saliksi? Uz tās mazās lapiņas sarakstīto var ļoti neilgā laikā iestumt galvā :)

Piekrītu jacky, ka pati špikeru gatavošana kā tāda var būt vērtīga. To raksot, tiek atlasīta svarīgākā informācija, līdz ar to kaut kas arī paliek prātā. Kad kārtoju eksāmenus, manīju visdažādākos variantus, gan lineālus, gan pasē ierakstītu informāciju, gan lapiņas... Tāpat arī variants, kad pārskati visus uzdevumus, pēc kāda laika izej uz tualeti un iegaumē sev nepieciešamo.

Es matemātikas formulu mazos špikerīšus pat ielaminēju ar skoču :D Stundās viņus izmantojot, kontroldarbos un eksāmenos mācēju jau visu no galvas.
Es it kā vienmēr gatavoju špikerus, bet izmantoju viņus tik ļoti reti. man tā ir sava veida mācīšanās, citādāk laikam vairs nemāku :D

spotlight - vidusskolas matemātikas eksāmenam biju sarakstījusi kaut ko par tg,ctg,cos,sin lietām, kā arī kaut kādas formulas, neatceros vairs precīzi. Un manā gadā man noderēja it viss no uzrakstītā, jo matemātika nu tiešām nav mans lauciņš. Testu, savukārt, norakstīju no tuvumā sēdošā gudrā puiša. :D

Atceros, ka mani pieķēra bāra servisa kontroldarbā, turēju plaukstā līmlapiņu, skolotājs staigāja apkārt un pamanījās ieraudzīt, bet nezinu kā, jo labi noslēpu, acīmredzot ne tik labi, ja jau pamanīja.. nu neko, nosauca manu uzvārdu un lika iet prom.. piebilda tikai to, ka pusgadā man ir n/v.
Saškrobījos, bet nebija ielicis n/v, par laimi. Interesanti kāpēc tā.. noveicās man.

Eksāmenos nešpikoju, jo pārāk baidījos no neveiksmes un sekām neveiksmes gadījumā. Negribēju riskēt. Augstskolā nešpikoju, jo tā bija mana izvēle, ko mācos un mācījos sevis dēļ.
Taču k.d. vidusskolā gan šad tad špikoju priekšmetos, kuros man bija maza saprašana, bet vajadzēja dabūt sekmīgu atzīmi(piemēram, fizika, ķīmija). Protams, ko varēju, to iekalu tieši uz to k.d. bet pārējo špikeros centos saspiest. Piemēram, fizikā kalkulatoram aizmugurē salīmēju špikerus. Esmu arī nopirkusi speciāli k.d. pildspalvu ar caurspīdīgo karkasu un tajā ielikusi smalki uzrakstītu špikeri. :D Protams, klasiski ir bijušas mazas lapiņas piedurknē utt.
Uz naudas nerakstītu - diezgan muļķīgi un man būtu žēl apķēpāt piečuku(vai jebkuru citu naudaszīmi).

parastos kd es spikoju,ja tema ir bijusi parak apjomiga vai ari tas nav mans prieksmets un neiet galva.
uz eksameniem, kur nu vel vidusskolas nemaz neuzdrosinajos. tapat tiku augstkola, budzeta, jo neesmu jau stulba!
pietam ko tu zini ko tur rakstit. vidusskolas temas ir plasas, visu???nu varbut kadu formulu uz mazas lapinas vienigais, bet citadi neatbalstu.

mums augstskola ir bijusas beibes, kas visu dzivi tik spiko, jo pratins nepietiek, lai saviem spekiem ko uzrakstitu. besi tadi cilveki ara, ka vienigais kapec vini ar tevi megina kontakteties ir tapec, ka vajag norakstit.nozelojami.

Vidusskolas eksāmenam, - ko tu tajā špikerī uzrakstīsi? Tāpat nezini, kas būs, tad jau tur jāņem vesela klade/grāmata līdzi, bet elementārākos gadskaitļus, formulas, likumus, taču var 3 vidusskolas gadu laikā iemācīties un gribot/negrbot atcerēties!

Vidusskolā špikot bija īzī, vienmēr no klades/grāmatas, mazām lapiņām, īpaši neiespringu, bet tagad augstskolā mācoties, šķiet, ka risks lielāks tikt pieķertai, jo ļoooti maza grupa
Un rakstot špikeri tak tāpat lielu daļu atceries (vismaz es atceros gandrīz visu) + vairāk mācos ar izpratni, nevis sistemātisku iekalšanu! :)

Man gan šķiet, ka špikošanai ir jēga, var būt ne pašai špikošanai, bet tieši špikera tapšanai.
Gan skolas, gan augstskolas laikā špikeru rakstīšana aizņēma vairākas stundas, lai aptvertu visas tēmas(es wordā sīkā šriftā rakstīju uz vairākām lapiņām un printēju no aBām pusēm).
tāpēc beigās sanāca tā, ka veidojot špikeri un pēc tam to pārlasot, praktiski viss jau bija saglabājies galvā:D

Vidusskolā visu matemātikas eksāmenu nošpikoju (gan no špikera, gan netālu sēdošā), rezultātā - pāris punkti pietrūka līdz A līmenim. :D

Es allaž izmantoju veco labo metodi - špikeri zem kontroldarba/eksāmena lapas vai arī zem galda. Vienu reizi tikai esmu uzķerta un tas pats bija vidusskolā! :)

Es biju špikošanas pro, bet man bija tikai viena metode, kura nelika vilties visu manu spikošanas laiku + es vienmēr sēdēju pirmajās rindās un skolotājām pat pratā nenāca, ka es varētu špikot, jo biju pietiekami gudra. Rakstīju uz lapiņām un līmēju pie lineāla. Parasti špikerus izmantoju matemātikā, ķīmijā, fizikā. Vēsturē arī, bet vienmēr kā likums, visu, kas uz špikera, zināju perfekti. Daudz jau dod tā šikera sagatavošana, ja viegla galva, tad pat negribot, atceresies. :D Es reāli reti kad viņus reali pielietoju, bet kad bija vajadzība, tad reāli nagli to darīju :D

Eksāmenos špikerus līmēju pasē. pēc 3 gadiem, mainot pasi, tik pamaniju viņus. :D

Uz naudas būtu reāli tizli.

vidusskolā pielietoju šo tehniku. pat ar roku rakstītais palika pie līmlentes.
http://spoki.tvnet.lv/paparazzi/Spiko-Vesels-PACELTS/457419
bet nezinu, cik izmisušai man būtu jābūt, lai špikotu eksāmena un riskētu ar vēl gadu, lai iegūtu vidējo. Ja esam uzmanīgi klausījušies pirms eksāmena instrukcijas, tad zinām, ka EKSĀMENĀ NEKO NEATŅEM, TEVI VIENKĀRŠI PALŪDZ IZIET NO AUDITORIJAS/TELPAS.
Universitātē gan starp visām masām špikošana ir easy variants. 5/6 eksāmeniem pa tiešo visi no grāmatām/telefoniem/špikeriem kursā 50 cilveki, ja sēdi vidū vai beigu pusē, tad mierīgi. Tikai problēma tajā, ka pat špikojot, 10 nedabūsi, joma tomēr ir humanitārā un tur netik daudz kā fakti, bet meistarība.
manuprāt, eksāmenam nekad nevar uztaisīt špikeri pilnīgam A, jo nekad nezināsi, kas būs. Vēsturē 2012. gadā vispār feils, visa 2. daļa par kristietību. Citus gadus visi mocās ar 1., 2. pasaules karu, te jāzina, kādēļ Latgalē vairāk aktolisms, Kurzemē luterānisms. Biju šokā, kad dabūju A, jo kļūdas tomēr bija 1. daļā.

Es arī biju ierakstījusi špikeri pasē. Pase uz galda un nevienam nekāda aizdoma neradās :) Lai gan beigu beigās nemaz to špikeri neizmantoju :D

Tā kā man matemātika ir ķīniešu ābece, zināju, ka bez špikera ir risks nenokārtot. Mazu, mazu lapiņu ar formulām salocīju un piespraudu ar auskaru aiz auss. Sākumā novērotāji cītīgi staigāja un visu pārbaudīja. Man uz galda bija tikai rakstāmpiederumi, nebija kur piesieties. Kad novērotāji jau visu bija izstaigājuši, atbalstīju galvu pret roku un uzmanīgi savu lapiņu noņēmu no auskara, paslēpu delnā un rezultātā ieskaiti nokārtoju :)

Kursabiedrene sarakstīja špikeri pasē. Un pase varēja stāvēt uz galda. :D

Atkarībā uz kādiem eksāmeniem. Augstskolā esmu rakstījusi bombas - visas iespējamās biļetes (parasti ap 60-80) katru skaisti uzraksta uz a4 lapā, pa vidu papīra pakai un eksāmenā vajadzīgās izvelk. Viss skaisti - vienā rokrakstā, perfekti aizpildīts. Darbs pamatīgs, bet ir bijis tā vērts. Bet ir pasniedzēji, kas dod apzīmogotas lapas, tad gan neder...

Jā, var atņemt, kāpēc ne. Skolotājs atņems uz eksāmena laiku un pēc tā atdos.