Mums mājās brīvdienās bija tracis māsas jaunā drauga dēļ. Mamma uzskata, ka viņš manai māsai neder, jo viņiem ir 9 gadu starpība, māsai ir 19, bet viņas draugam 28. Cik jums liekas lielākais pieņemamais vecums starp vīrieti un sievieti?
Tavai māsai vārds nesākas uz A. burta? :)
Manā draugu lokā ir viens pāris, kur meitenei 19, bet džekam 28, bet mēs neviens to atšķirību neizjūtam, jo viņi ir ļoti līdzīgi gan pēc domāšanas veida, gan uzvedības! Un viņiem arī viss ir baigi ok.! :) Bet vairākums draugu pāru ir vienāda vecuma, max 3 gadu starpība! Vienai paziņa ir 13 gadus vecāks vīrietis... nezinu dēļ vecuma vai nē, bet viņiem tur traki iet!
Manuprāt, gadiem nav nozīme. Vismaz manā pieredzē bija tieši tāda pati starpība, kuru tiešām nevarēja just. Un šā vai tā, pievelkas emocionali vienāda līmeņa cilvēki, tāpēc tur gadiem tiešā nav nozīmes. Viss ir galvā un kā to uztver. Es varētu arī ar 10 gadu starpību, protams tikai un vienīgi vecāku par sevi. Uz sava vecuma vispār neskatos.
Kļūstot vecākiem, aizvien mazāka nozīme ir vecuma starpībai. Savos 19 man 9 gadu starpība liktos par lielu, taču tagad, kad man ir 25, bet draugam 34, vecuma starpība neuztrauc nemaz, jo mēs to ikdienā nejūtam.
Es uzskatu, ka tādās lietās nav ko jaukties, tā ir mammas kļūda! Ja mamma grib lai bērns noslēdzas pēc tā vispār, un par savu uzticības personu Nr.1 viņus vairs neuzskata, tad mamma var turpināt tā darīt! Māsa tava nav nekāds bēbis, un pati ar savu dzīvi tiks galā!
Runājot par vecumu, nozīme ir tikai tad ja tas rada problēmas pašam, nevis no ārpuses kādam kaut kas nepatīk, bet pats jūt diskomfortu.
Mans tētis ir par mammu 7 gadus vecāks, bet nezinu, kā tas ir ietekmējis viņu attciecības. Domāju, ka tikai pozitīvi, jo tētis bija daudz nobriedušāks un arī es esmu bijusi plānota. Protams, viņiem vecāki arī negribēja atļaut tādu kopdzīvi, bet tagad...dzīvo laimīgi, ir 2 bērni, ģimenes uzņēmums..
Manai māsai pašai ir 20 gadi, draugam 29, mamma pat tur iekšā nejaucas, kāda gan viņai tur daļa? :D man liekas, ka viņa pat īsti nezina, cik tam draugam gadu, lai gan ir tikušies un tā! :D
Tā ka 9 gadi nekādā lielā starpība neliekās! :)
Man jau leikas, ka pilnīgi normāla vecuma atšķirība, 10 gadi priekš mani ir ļoti laba vecuma atšķirība. Nevaru iedomāties satikties ar sava vecuma puišiem (tādus tak vēl pat par vīriešiem nevar nosaukt). Es arī nejūtos vecāka par saviem gadiem, man vienkārši blakus vajag vīrieti nevis puiku.
Mammai vienkārši ir jārod laiks aprast ar situāciju, grūti mātei ir pieņemt, ka meita ir liela un nu uzsākusi jaunu dzīvi, turklāt ar nopietnu vīrieti, nevis ar pusaudzīti, man arī tā bija un vecuma starpība līdzīga.
Vecuma starpība man liekas absolūti normāla un pieņemama.
Uzskatu, ka 10 gadu starpība ir normāla. Man liekas nepieņemami, ja meitenei ir 18 un vīrietis tēva vecumā - 40 gadi, bet mēs visas zinam, ka nekad nesaki nekad, jo nevar zināt, kā katrai dzūve iegriezīsies.
Ja pati esi jauna, bet nopietna, tad vecāks puisis ir okii, bt ja esi traka utt, tad protams, ka vecāks un nopietnāks puisis nederēs. Tas katram individuāli - katram sava gaume.
Man personīgi vispār netraucē, lai ir kopā ar cik vecu katrs vēlās :)
Jauku dienu!
Man pieņemamais ir 5 gadi... bet ir arī starpība vai 16 un 21 vai 40 un 45.. jo lielāks vecums jo tā starpība arī var būt lielāka...
Man rados bija gadījums kad bija 25 gadu starpība ( sieviete vecāka un puisis pavisam pavisam jauns) nodzīvoja kopā 2 gadus... pilnīga šizofrenija... beigas protams skumjas...
Man arī ir 2 pakāpes māsīca kurai ar viņas vīru ir padsmit gadu starpība un jau 5 bērni un ilgus gadus jau kopā... ir arī laimīgi stāsti...
Atceros, ka vienmēr domāju, ka manam vīrietim jābūt kā minimums 4-5 gadus vecākam. Bet realitāte šobrīd ir tāda, ka viņš ir pat jaunāks par mani. :D Tā kā - ne jau vecums nosaka cilvēka vērtību, bet gan personības kvalitāte.
man arī ir 19, bet draugam 27, tā kā skaitļi ļoti līdzīgi kā tavai māsai. viss attiecībās ir ļoti labi, bet piekritīšu, ka tas ir atkarīgs no pašiem cilvēkiem, nevis no gadu atšķirības.
un mēs sākām satikties, kad man bija 14, tātad viņam tajā laikā 22, šī atšķirība izklausās vienkārši briesmīga, bet ikdienā mums bija viss kārtībā, abi bijām un esam laimīgi.
tas jau vēl ir normāli. patiesību sakot man tajā vecumā tikai tāda vecuma puiši bija , jo ar viņiem bija interesanti. viņiem galvenais mērķis nebija, kur lai dabon naudu 5dienas tusiņam. otrs ir tas, kādi abiem ir mērķi. un ko abi vēlas no attiecībām. ja māsa jau ir kā teikt nobriedusi un nopietna un čalis ar tāds nav pa gaisu, tad neredzu problēmu. bat ja viņai gribēsies tikai tusēties, bet tam džekam jau veidot kopdzīvi un ģimeni, tad labāk nevajag. jo agri vai vēlu viņa skries trakot, bet viņš juks mājās prātā, ja vien abi nav tusētāji
p.s. man ar draugu ir 13 gadu starpība un mēs ļoti labi saprotamies un labi dzīvojam kopā. man vairāk nevelk tie tusiņi un klubi visu laiku, bet ik pa laikam mēs kopā ar draugiem varam pasēdēt. viņš arī nav gluži mājās sēdētājs un labu laiku mēs cenšamies izmantot pēc iespējas maksimāli. man ļoti patīk tas, ka es pamanīju, ka mums domāšana ir ļoti līdzīga. nu par attiecību modeli un robežas u.tml. no sākuma man likās, ka viņš ir par daudz greizsirdīgs u.tml, bet tad es pamanīju, ka patiesību sakot būtu tāda pati, ja es būtu viņa vietā.
819
