Situācija ir šāda,ka vienai labai draudzenei,kura ir ļoti skaista,vīriešu uzmanība netrūkst.Es nevaru teikt,ka uzskatu sevi par neglītu,nē,bet uzmanību no vīriešiem gūstu minimāli un netrāpās tie,kas man varētu iepatikties.Līdz šim es ar to dzīvoju mierā,bet tagad mani pārņem,nevis skaudība,bet gan tāds bezcerīgums.Pat puisis,ar kuru viņa mani centās savest, uzmanību pievērš viņai,kaut gan viņa ik mirkli viņu atšuj.Un nu jā, tas kaut kā gremdē un liek domāt, kas man kaiš? Kāpēc man puiši neraksta, neaicina ārā, kas par vainu manī?
Kādai ir bijusi līdzīga situācija vai kas sakāms?
Varu pateikt uzreiz,ka viņa kā mauka neģērbjas un nestaigāju apkārt kā pūslis.Es priecājos par draudzenēm,bet domas pārņem,kad pienāks mans brīdis?