Sakrājies daudz komentāru, kamēr biju prom.
Pirmkārt, par pašu bildinājumu. Man nevajag pārsaldināti romantisku, arī ikdienā mēdzam ierēkt par stulbībiņām. Bet nu, dāmas, iedomājaties pašas reāli, ka brīdī, par kuru citi pāri pat mazbērniem vēlāk nākotnē stāsta, no puiša izskan trīs teikumi - vai tu būsi mana sieva? un atlikušie divi teikumi ir iepriekš rakstā minētie. Nu neliekuļojiet. Lai cik nepiesauktu oriģinalitāti, stresu, atzīsiet, ka tīrais atlikums pēc šāda bildinājuma ir nedaudz dīvains. Bet ok, pieņemu savu puisi ar visām viņa dīvainībiņām, kas patiesībā jau mums ir kopīgas. Viņu ļoti mīlu, tāpēc jau protams teicu jā, un to nemainīs ne bildinājums, ne nepatīkošais gredzens. Bet arī es esmu cilvēks un nevaru pavēlēt tam, ka jūtos NEDAUDZ vīlusies, kā dēļ arī izveidoju šo diskusiju, lai saprastu, cik ļoti pamatoti.
Sapratu, ka ne pārāk pamatoti - visvairāk jau tā gredzena dēļ. Protams, es šo gredzenu nēsāšu, ar to lepošos, un teikšu, ka to izvēlējās MANS VĪRIETIS! Bet daudzējādā ziņā piekrītu "in_love" un "salomē" - pret rotām esmu izvēlīga, tās vispār nēsāju reti. Būtu gribējies saderināšanās gredzenu nēsāt arī pēc kāzām (kā to dara viena mana draudzene un man ļoti patīk, kā izskatās), bet... tā kā sirdī šis gredzens neatbilst manai būtībai, nolikšu skaistā kastītē piemiņai.
Paldies meitenēm par konstruktīvo kritiku, bet tām, kas izmanto diskusiju, tikai lai iedzeltu, pēc viena ieraksta spriestu par visām mūsu attiecībām vai paspīdētu ar sarkasmu - jauku arī jums šo dienu! :D