Nu tad tā. Esmu sākusi satikties ar kādu puisi. Viss ir itkā baigi forši, katrā tikšanās reizē saņemu ziedus, vakari paiet sveču gaismā ar romantisku mūziku fonā un ar ļoti daudz komplimentiem vakara gaitā. Kad nesatiekamies, rītos un vakaros saņemu sms ar visādiem dzejolisiem un pārējiem salkanajiem tekstiem. Jūs drošvien domāsiet, kur tad ir problēma. Zinu citas meitenes drošvien lidinātos mākoņos un izbaudītu daudz labāk šādus mirkļus nekā es. Atzīšos, jā es galīgi neesmu no tām romantiskāajām būtnēm un tieši tāpēc mani tas viss mazliet mulsina un pat biedē. Ir baigi grūti pie tā visa pierast, jo iepriekšējās attiecības ne tuvu tik romantiskas nebija un godīgi sakot man tā pārākā romantika pat nepatīk. No salkaniem tekstiem vispār vemt gribas, bet nu negribās jau arī neko aizrādīt, varbūt cilvēks vienkārši tāds ir un tas viņam ir pašsaprotami. Vēl es iedomājos, varbūt viņš ir tāds, jo grib mani pēc iespējas ātrāk savaldzināt un ievilkt gultā.
Kādas ir jūsu domas? Vai jums patīk tik romantiski puiši un vai romantika var būt par daudz?
Varbūt kadai šeit arī ir pagadījies kads ļoti romantisks puisis? Vai tā romantika ar laiku pāriet?
Jā,zinu, noteikti kāda šeit teiks, ko es te muļķe ņemos, lai labāk izbaudu to visu, bet man personīgi tā lielā romantika atgrūž. Tā jau puisis ir super, bet nu kas par daudz tas par skādi.