Kā zināt, ka vairs nav jēgas

tas, ka atvaljinaajuma laikaa nemaz peec vinja neilgojos un ka atbildeeju uz vinja zvaniem ar piespieshanos, jo iisti vairs nebija mums par ko runaat.

Cik ilgi bijāt kopā?

7 gadus. turklaat bijaam preceeti.

Man jau pec gada tā bija

Kad sapratu, ka bez viņa varu dzīvot vēl labāk :)

tās arī ir tās pazīmes, ka attiecības izsmēlušas pašas sevi. padomā par to, ko tu darītu bez viņa. ja tev pat domās nebūtu žēl, tad šķiries. kas tad jūs vēl saista? tikai pagātne.

Kad sapratu, ka attiecības pastāv tikai pieraduma pēc, jo vislaik bija sajūtoa, ko es bez viņa iešakšu, ko ikdienā darīšu, bijām pusaudži, bet kopā 5 gadus, un nemaz nemācējām viens bez otra... līdz ko sapratu, ka pastāv citi varianti, un ka musm nav nekā kopēja, tad arī viss bija cauri.... :)

Kad nokļuvu slimnīcā un pēkšņi sajutos laimīga! Sapratu, ka viņa prombūtne mani tādu dara :D un klātbūtne izsmeļ. Un vēl - neiekāroju viņu kā vīrieti vairāk, kā arī kaitināja pilnīgi viss viņa darbībā.

Man arī bija tā, jau 4.5 gadus ilgušām attiecībām, pēdējo pusgadu kopā novilkām, domājām, kad varam kaut ko uzlabot, bet nesanāca. Mums beidzās dzirksts, un pat beigās sapratu no savas puses, kad nemaz ar nebiju viņā iemīlējusies..

Biju precejusies wairakus gadus. Bet biju jau ilgu laiku domajusi par to wai wispar ir wairs kada jega no sim attiecibam. Zinaju pilnigi noteikti, ka nesagaidisu wecumdienas kopa ar konkreto wirieti. Bet bija bail pateikt radiniekiem, bija ari bail palikt wienai. Bet tad es izrunajos ar wairakam draudzenem un wisas ka wiens teica, ka naw werts wilkt garuma laiku un ir jadziwo sew. Tad nu es sanemos un pateicu wisu wiram, pateicu, ka gribu skirties. Wins nekawejoties panema paris drebes un aizbrauca pie wecakiem. Es sawukart jutos tik laimiga, mani parnema tads miers. Un man wairs naw bail palikt wienai, es atkal jutu ka dziwoju!!!!!