Vai uzskati sevi par gudru?

Neuzskatu sevi par gudru. Ja cilvēks runātu par man tuvām un interesantām tēmām, varbūt nodomātu, ka esmu gudra. Līdzko sāk runāt par man nesaistošām, esmu stulba :D

+ kenya.

Uzskatu sevi par prātīgu, bet ne gudru, joir vēl tik daudz lieto, ko es nezinu!

Sasodīts, laikam esmu nogurusi :D
*jo ir
*lietu

Atceros, kad skolā psiholoģiju mācīja, tad tur gudrības definīcija bija apmēram - prasme savas zināšanas izmantot dzīvē. Ja balstos uz šo, tad jā. Esmu atjautīga un savas zināšanas protu pielietot. Bet vai esmu baigi zinoša, analītiski domājoša? Zinoša tā vidēji, bet analītiskā domāšana man nepiemīt. Taču pazīstu cilvēku, kas ir tik zinoši, tik erudīti un izglītoti, bet dzīvē pat naudu uz citu valūtu samainīt nespēj.
Kā arī ir taču tā teorija par 7ņiem vai vairāk ''gudrības'' veidiem. Tagad nevaru atrast, jo nekādu keywords šai teorijai neatceros, bet jā, esmu lasījusi, ka ''gudrību'' var iedalīt fiziskajā gudrībā cilvēki, kas savu ķermeni prot izmantot), muzikālajā gudrībā (ar muzikāliem talantiem apveltītie) un vēl daudzos citos. Tāpēc gudrība laikam tāds nekonkrēts termins.

Ā, nē, kaut ko tomēr par to atradu.
http://skyview.vansd.org/lschmidt/Projects/The%20Nine%20Types%20of%20Intelligence.htm

Man patika tas, ko uzrakstīja Libra un intar. Vispār ir tā - jo vairāk mācies, lasi, pilnveidojies, jo vairāk saproti, cik daudz vēl ir tā, ko nezini. Ja visu zinātu, pasaule kļūtu nāvīgi garlaicīga un būtu neinteresanti dzīvot:D

Vesta, hm interesanti. Es, piemēram neprotu reizrēķinu. Man ir grūti veikt elementārākās aritmiskās darbības - saskaitīšanu, atņemšanu. Dalīšana vispār ir murgs. Tajā pašā laikā, es zinu daudus absolūti nenozīmīgus vētures faktus, ātri apgūstu valodas, esmu izlasījusi miljonsdaudz grāmatu un viegli iegaumēju plus mīnus jebko... iznemot nolādēto aritmiku. Un man pat ir grūtības saskaitīt, piemēram, 7+8. Ok tagad, ja man ir jāsaskaita skaitļi līdz desmit, esmu plus mīnus iegaumējusi visus rezultātus no galvas, kaut gan tie arī aizmirstās un biežāk nekā varētu domāt. tajā pašā laikā algebra un ģeometrija aizgāja uz urrā - tikai ar kalkulatoru. :D Interesants ir cilvēka prāts, žēl, ka nevari atrast info par tiem gudrības veidiem, mani ļoti interesētu.

Ū, paldies. ;)

vesta, tie bija inteliģences veidi, t.i., kā katrs cilvēks domā, piemēram, vienam dominē vizuālā (iekšēji veido tēlus, zīmējumus), otram kinētiskā (pārvalda ķermeni) un trešajām abstraktā.

kaut ko tādu atceros arī no psiholoģijas grāmatām ;)

Ance, man laikam ir kaut kas līdzīgs tev, un riebjas, ka bērnībā un jaunībā skolotājas un vecāki uzskata - kāds dumjš bērns, neprot to un šito. Bet katram mums ir savi talanti un stiprās puses. Tad jau varbūt ar gudrību varētu apzīmēt šo dažādo gudrību lauciņu jeb talantu attīstības pakāpi. Cik daudz pats pie tiem esi strādājis? Jo vairāk dažādu ''inteliģenču'' tev piemīt, jo gudrāks esi?! Baigi negribās kategoriski spriest - šis cilvēks gudrs vai muļķis -, jo kur tad vispār ir tā robeža? Katrs kaut ko jau zinam un turpinam apgūt un ar to arī pietiks. :D

Gribētos domāt, ka esmu inteliģenta. Gudrībā man ir tālum tāli ceļi jāizstaigā, jo vēl ir miljons grāmatu, kuras izlasīt, miljons lietu, kuras uzzināt. Bet esmu saprātīga un spēju spriest par lietām.

Gudra esmu, jā. Pat ja salīdzina ar manu priekšnieku, kā Libra minēja, jo galu galā es no sava priekšnieka daudz ko mācos. Es esmu gudra, bet viņš ir ne tikai gudrs, bet viņš ir arī dzīves gudrs, ko man, sities ar galvu pret sienu, neiegūt tagad, jo nav attiecīgās pieredzes un arī vecuma.

Bet vispār dīvaini. Bija te nesen diskusija, kur meitenes sūdzējās par to, cik viņu paziņas ir neinteliģentas un tā tālāk (tātad spriež pēc sevis - cosmo dalībnieces zina visu, bet paziņas nezina neko), bet šajā diskusijā daudzas nopeļ sevi, savas zināšanas un gudrību. Vai es redzu cosmo dalībnieču divkosību?

Vai es redzu cosmo dalībnieču divkosību?

Slēptais diskusijas mērķis. Pie tam diskusijas gaita man ļāva izdarīt vēl vienu interesantu secinājumu, ko labāk paturēšu pie sevis.

Nē. Man vel tik daudz jāmācās... ir vēl tik daudz ko uzzināt, tik lielu dzīves pieredzi sakrāt, dzīvesskolu iziet.

Tā kā esmu pārstājusi ar sevi strādāt, šobrīd gudra galīgi nejūtos. :-/

Man "patik", ka shajaa diskusijaa atbildets pa taadiem kaa "blokiem", vienu bridi visam ir viena atbilde, tad kada to klasisko "atbildi" nomaina un parejas tik turpina :D

Lielakaa dalja no manam diskusiju partnerem (nevis ikdienas pljaapam, bet tiesi nopietnam viedoklu apmainjam) ir sievietes stabili virs 40. Akademiski jau smuki protu noformulet savas domas, ari profesionalaa jomaa attistu sevi, tacu manuprat, tas dzivee nav galvenais. Tiesi shi inteligences un dzives gudriba man vel dzilak jaapgust :)

Nosacīti. Katrā ziņā tā padomājot - dumjāka noteikti nepalieku, salīdzinot, piemēram ar manu domāšanu pirms pusgada, un tagad. Tātad ar laiku palieku gudrāka. Un tas jau ir labi. :)

Libra

Katrā ziņā, gudrība ir diezgan relatīva. Atkarībā no tā, ar ko salīdzina.

Tieši tā.
Man ir augsta latiņa uzlikta, ņemot vērā to, ar kādu cilvēku kopā dzīvoju un starp kādiem cilvēkiem gadās apgrozīties.
Kādreiz viņš teica, ka nekad nevarētu sevi iedomāties kopā ar seklu muļķi, bara upuri un bez potenciāla esošu sievieti, novērtējot tādā veidā mani, kas, savukārt, vēl vairāk mani motivēja virzīties un virzīties, un joprojām es virzos un gala tam nav, un nevar būt.
Ir tik daudz lietu, ko nezinu un ko gribas zināt un izprast.
Tieši tāpēc es nekad neatļautos gudrākam, pieredzējušākam cilvēkam - patiesi zinošam, gudram profesoram, ģēnijiem pateikt "nolaidies no augstumiem". Tas vispār... kauna nav!

Gudrākiem cilvēkiem nav jānolaižas, tieši mazāk gudriem ir jācenšas tuvoties gudrākiem.