Beidziet pukstēt, meitenes. Kurai gan 18 gados nav licies, ka viss būs skaisti, kā pasakās.
Bet tev, chiepinjaaa, es iesaku izbaudīt dzīvi šeit un tagad. Kāpēc mocīties? Jūs neesat tik labi pazīstami, lai tu būtu 100% pārliecināta, ka tavs laimīgais stāsts nepaputēs pēc 11. tikšanās dienas. Jā, šādi gadījumi izdodas arī veiksmīgi, un tomēr.
Paskaties varbūt uz to arī no puiša viedokļa. Cik daudz kaut te, cosmo, nav diskusiju par greizsirdību, krāpšanu, neuzticēšanos. Padomā, kā būtu tev būt nopietni ar viņu kopā, īsti neesot viņa dzīves sastāvdaļai. Vīriešiem ir savas vajadzības. Protams, ja attiecības ir ilgstošas un nopietnas vai jūtas patiešām ir reālas, visu var pārvarēt un izturēt, bet nedomāju, ka šis ir tas gadījums.
Varbūt tagad jums abiem šķiet, ka neviena cita pasaulē nav un jūs visu pārvarēsiet, būsiet kopā mūžīgi mūžos, bet šos sapņus realitāte parasti sagrauj. Tev vēl pusotrs gads jāmācās, viņam - jāsāk dzīve veidot. Laiki ies, domāju, ka līdz ar tiem aizies arī šī bezgalīgā patikšana.
Nesaku, ka jaunieši neko nesaprot, viņiem nav īstu jūtu u.t.t. Nedomāju, ka to jebkādā mērā vispār ietekmē vecums. Tomēr esmu visnotaļ pārliecināta, ka šajā vecumā tādas grūtības pārvarēt ir gandrīz neiespējami. Un vispār - vai vajag? Tiešām labāk baudi dzīvi tādu, kāda tā ir tavā degungalā. Nepazaudē visu iespējami laimīgo nākotni jaunības karstgalvības dēļ.
Laikam esmu visu pateikusi, paldies par uzmanību :D
32
