Mans vīrs par mani ir astoņus gadus vecāks- vecuma starpība pat nav jūtama! Bet tas tā!
Tās, kuras saka- bērns var pagaidīt, utt.. Ziniet, bērns, kā reiz, ir tas, kas negaidīs! Mācības var vienmēr atsākt, atlikt, bet neviens nekad nezin, kāda būs veselība pēc gada, vai gadījumā neatgadīsies kaut kas neatgriezenisks, varbūt sašķobīsies veselība, un bērnu nevarēs būt vairākus gadus vai vispār(tfu, tfu, tfu). Protams, ka no vieglākuma viedokļa labāk ir pabeigt skolu, lai ir mazāk par ko domāt, bet, ja jūt, ka tas mirklis ir klāt,tad to nevar laist garām. Es nerunāju par situāciju, kur ir dzīvesvietas problēmas, finansiālas grūtības, utt. Tās ir primāras lietas, par kurām IR jādomā.
Šajā gadījumā mans ieteikums būtu padzīvot kopā dien dienā, jo "brīvdienu" attiecības ir krasi savākas nekā ikdienas!
29
