Zini, lai gan man šeit ir lielisks darbs, uzticami draugi un ģimene, pērnā gada nogalē ļoti aizdomājos par dzīvi Anglijā. Tuvākā draudzene tur dzīvo un nevaru pārstāt aizdomāties pēc mūsu sarunām. Es šeit esmu vadītāja, viņa fabrikas darbiniece. Viņa nopelna aptuveni 3X vairāk nekā es. Tam vēl itkā nebūtu izšķirošā nozīme, jo labiem dzīves apstākļiem man pietiek, tomēr mani šokēja bērna pabalsta apjoms, ārstēšanās izmaksas, sadzīve tur, kāda ir viņai un tuvākajiem. Tāds lielāks miers pret ikdienu un nodrošinājuma sajūta. Tagad esmu jauna, bez bērniem, bet ja viņa dzemdētu tur-pabalsta apjoms vien ir līdzvērtīgs manai algai šeit. Es, savukārt, laikam pirmais par ko domātu-kā uzturēšu, kā pabarošu utml, neraugoties uz to, ka man ir ļoti labs darbs, laba izglītība un neesmu viena..
Kad pērnajā gadā viņu apciemoju, viss bija lieliski, tomēr jau pēc pāris dienām gandrīz apraudājos. Tik ļoti man pietrūka Latvijas zemes, pat šausmīgo ceļu, pat valodas, lai gan angļu pārzinu labi. Es nevarētu viegli adaptēties citā zemē, to sapratu.