Sveikas.
Vai kādreiz kādai ir gadījies izgāzties kā vecai sētai telefoniskā darba intervijā? :D Man patiešām gribas tur strādāt, bet stresa dēļ nesapratu ne ko es saku, ne kapēc. Nu tiešām apstulbu par zvanu, pietam biju aizņemta tajā brīdī ar citām domām galvā un lietām apkārt.
Rodas jautājums - vai jūs pārzvanītu tādā situācijā?
Pateica jau, ka saglabās manu pieteikumu un, ja būs brīvas vakances, tad dos ziņu, bet tas man izklausās kā ''ok, saulīt, čau un atā''. :D (Nebija sludinājums ielikts nekur, bet tur strādājošie teica, ka es tur noderētu gan un lai obligāti piesakos, ja tik dikti gribu, ka būs tur ko darīt.)