Esmu nožēlojama

Ja man pazūd interese uz kaut ko, nav jau obligāti jāiet kursos, dažkārt nepieciešamo info var atrast internetā.

Studēt jau studēšu.Tur jau tā lieta. Man ir pārāk daudz bijušas šīs ''vides maiņas'' un šobrīd pēc ilgiem gadiem, kad es jūtos labi, domājot,ka atkal būs visa pārvākšanās un vēl citas būtiskas izmaiņas, asaras iet pa gaisu.

Mācos.
Intereses ir, bet nav ko darīt ikdienā, kaut kādi sīki hobiji, ar ko aizpildīt brīvo laiku.
Eju korī, eju uz sporta zāli, bet liekas, ka ar to nepietiek.

Neticu, ka tev nav nekādu interešu. Kur ir problēma aizrauties ar kādiem sīkiem hobijiem, kā, piemēram, rokdarbiem, ja tevi interesē kas māksliniecisks, vai pavārmākslu. Starp citu, tev iekšēji liekas, ka nepietiek ar to, ko dari vai sabiedrības viedokļa dēļ, ka ja tev nav nekādu baigo hobiju, tātad esi nožēlojams. Ja iekšēji tevi šāda dzīve apmierina, kāpēc sevi lauzt un spiest darīt to, kas nepatīt, apkārtējo dēļ? par draugiem runājot - varbūt tev nav īstie cilvēki apkārt, ar kuriem būtu kaut kas kopīgs, vai arī pati pārāk maz interesējies par apkārtējiem pašai to pat neapzinoties. Manupŗāt labāk lai ir pāris tuvi un īsti draugi, nevis vesals bars ar kuriem tusēt, bet kad kāds reāli nepieciešams, neviena nav. Turklāt, tev ir draugs, daudzas meitenes par to tikai sapņo, bet kaut kas nesanāk. Tā kā padomā par visu šo.

Vai izklausiijaas divdomiigi?
Dazhaadas sportiskas aktivitaates.

Kumeliņš, nedomāju, ka tas ir sabiedrības dēļ, man ir, man patīk lasīt, patīk klasika. Man patīk taisīt saldos ēdienus. Un man ir divas ļoti labas draudzenes. Mamma arī man kā draudzene.

Man šķiet, ka man vienkārši tagad ir mana melnā strīpa dzīvē. Es nezinu, varbūt izgulēšos un viss būs savādāk.

varbūt PMS :D

Varbūt padomā par to, ka būsi garlaicīga arī savam puisim, ja Tev būs garlaicīgi pašai ar sevi..tas man palīdz sapurināties, kad uznāk nūģiskais garastāvoklis.

kad pieugsi, studesi, stradasi, tad tev nebus laika sadam domam. busi laimiga, ka tajas retajas reizes, ka nekas nav jadara, var majas pasedet un neko nedarit!

deina_dii, Esmu tā domājusi un arī par to prasījusi, viņš saka, ka tā nebūs un vispār tās esot muļķības.

Man arī liekas, ka es par sevi to lasu.. pievienojos pulciņam Laine un Cupcake2 :D

Man tiešām šobrīd ir zuduši hobiji. Tas ar ko labprāt nodarbojos vidēji mēnesī man izmaksātu šobrīd jau 200ls, kas ir pārāk sālīti, ņemot vērā to, ka darba šobrīd nav, tapēc hobiju pametu.
Nodarboties ar rokdarbiem - tak kur es pēc tam visu likšu, ko saveidošu? :D
Meklēju grāmatnīcā kaut ko jaunu palasīt - pilns ar sieviešu novelēm, kuras pa 10ls nepirkšu. :D Pāris jēdzīgas grāmatas ir, bet nesaista, neieinteresē.
Dejošana - vienai - nē, ar partneri - jā. Partneris - nav. :D

Pagaidām aizpildu savu brīvo laiku ar sportu un darba meklējumiem, apsveru iespējas uz ārzemēm doties. :D

Man ar tā bieži ir!
Esmu sapratusi, ka pati esmu pie vainas!!!
Mazāk čīkstēt vairāk darīt;)

Ja ir garlaicīgi,kaut vai zeķes iemācies adīt, bet galvenais nevajg teikt ka nekas neinteresē!

Es tā jutos pēdējos 10 gadus, tad aiz dzīves panīkuma sāku analizēt savu dzīvi!
Daudz arī palīdzēja internets, jo šeit var atrast zāles uz visu:D

ej kursos (eju make up kursos, loti patik), ej dejot (salsa!).
sobrid man loooti interese est gatavošana.. varbut ne tik daudz kapostu zupas un gulaši, bet vistiņa medus mērcē, makaroni ar bolonas merci, mmmm... interesejos par dazadiem edieniem, kas gatavojami blenderii un tml ... tik interesanti ! :))

meitenes - ejat uz salsu! nebaidieties iet vienas, damas tur iet vienas lielakoties, tapat ari kungi.. tapat, pat ja aizvilksieties ar savu puisi pie saana, dejojot visu laiku vajadzes ar partneriem mainities, lai varat iemacities dejot .. jo nevar iemacities dejot, dejojot tikai ar vienu partneri :)

Ooo.. mani šodien tieši šāda pati diskusija ar draugu noveda pie strīda ;)
Jo arī man nav hobiju, acīmredzot, ja nav hobiju, tad esi zemē metams cilvēks!
Jā, es strādāju un mācos, kad tad pie velna man iet uz tādām salsas vai aerobikas nodarbībām? (kas, iespējams, man arī patiktu) Un kad gāju kalanētika, tad biju bez darba mājās un varēju atļauties tikai to, jo vairāk bija kauns kādam vaicāt naudu..
Šādās tēmās sajūtos kā pēdējais sūds, ka man nav talanta dziedāt, zīmēt, neesmu vieglatlēta vai cita veida sportiste, liekas, ka vispār esmu kaut kāda pēdējā nūģe, lai gan esmu gana komunikabla un sabiedriska...

Arī man šodien uznāca gruzons, bet palasot komentārus arī saprotu (vispār sen jau to esmu apzinājusies), ka mana lielākā problēma ir tā, ka savu dzīvi kādam pakārtoju.. Un pat nezinu, kā to no sevis izdzīt ārā...

Esmu bariņā :D
Bet visp man liekas, ka diskusijas autorei, tā problēma nemaz nav tik traka,kā pašai šķiet... nu koris, proti, dziedāšana, tak ir hobijs, sporta zāle,draugs ar ir, tatad viņam ir draugi un arī tev ir draugi, un tak vēl tās divas labās draudzenes, man jau liekas, ka vnk girbas vairāk,nevis nav nekā, tu nebūt neesi nožēlojama ;)
man no tevis noskaitītā nav nekā, un tagad es jūtos vēl nožēlojamāka.. :D laikam,jau esmu tajā stadijā,ka vajag vides maiņu, vai vnk traki noslogotu darba grafiku, lai nesanāk laika par šito visu aizdomāties... bet nu tad redzēs kā viss iekārtosies, šobrīd mēģinu nestresot, un vnk dzīvot brīvi, darīt kas jādara un kas varētu patikt :) ceru,ka šādi tikšu ārā no šīs bedarbības... vēl jau jā paliek ārzemes, kas vnk piespiedīs visu mainīt,un tur sākt no sākuma liksies pašsaprotami, bet nu ta tik doma...

Es atkal balsoju par Kampanellas viedokli. Respektiivi- nekad neliec visas olas vienaa grozinjaa!

Man bija liidziigi- tikai es to attiecinaatu uz savu izgliitiibu- ieguvu un.. viss.. Un peec divu gadu dziives baudiishanas es peeksnji atklaaju, ka esmu palicies.. stulbs.. jo vienkaarshi - liidz ko Tu neattiisties- Tu sliidi atpakalj savaa attistiibaa.. Tieshi taapat ir ar visu- nekopsi attieciibas ar draugu- pazaudeesi. Un tad peeksnji sapratiisi, ka reaali esi pilniigi bez padoma- un pat iisti nav kam paprasiit, jo attieciibas ar draugiem ar neesi kopusi..

Bet priecaajies- Tev ir draugs! Citiem pat taa nav.

Galvenais, neļauj šādam depresīvajam stāvoklim ieilgt. Koncentrējies uz pozītīvo, uz to, kas Tev jau ir. Patīk ēst gatavot - izmēģini jaunas receptes(nav jau obligāti modernajos kursos jāiet), mācies - izlem kādu atzīmi vēlētos un papūlies to sasniegt, sportā varbūt izvirzi kā mērķi kādu sev ideālo apkārtcentimetru. Vispār neķer lieku kreņķi, nav Tev tā situācija tik slikta, un ne jau tikai uz citu man pat tā nav fona!

Aij, bet pati esmu nožēlojamo bariņā:(

Man arī reizēm liekas, ka viss ir apnicīgi un es esmu šausmīgi slinka un neko negribu, un vispār esmu nūģe. Bet tā nav, vienkārši vajag iet un darīt. Izmanto izdevības iet ballēties,iepazīties ar jauniem cilvēkiem.
Laine Un ja nav noslēpums,kur un ko studēsi? :)

Lasot komentus, mēs te esam viens liels, nožēlojams, diskutējošs meiteņu bars :D

Jā, jātaisa nožēlojamo klubiņš.. Jauni draugi vismaz parādīsies. :D