Jautājums aizņemtajām.

Domaaju, ka ir daudz taadu mums potenciaali iisto viirieshu pasaulee

nepiekritīšu šitam, pirmstam tikos ar daudziem neviens nebija īstais vai n u viņi pazuda vai es a šitais kkā nepazūd :D vēl turās.

Domaaju un ceru, ka ir iistais, jo vienkaarshi ir tiiiiiiik labi un juutu, ka ir iistais. Protams, ka tas var mainiities, naakotni neparedzeet, bet pagaidaam taa juutos

Domājams, ka arī neesmu pārliecināta, t.i. nezinu.
Pašlaik ir labi, kā ir.
Esmu saprasta un lutināta :)

Viņš ir īstais.
Zinu, jo to vienkārsi zin. Nespeju racionali izskaidrot. Pēc attieksmes, savstarpējam līdzībām. Saskaņas utt.pēc tā cik liktenis mūs sabīdija kopā. Pēc tā,ka pat mūsu apziņas atspulgi-lietas, notikumi ir vienādi.

Es zinu ,ka nodzīvosu ar viņu visu mūžu, jo esmu no tiem cilvēkiem.
Un viņs arī.
Mēs vienkārši esam kā divi veci koki.
Ar diviem smagiem raksturiem.

Par citiem cilvēkiem... kāpēc uzreiz jādzīvo viss mūžs ar vienu?Vai visi savā pratā ir tiktāl izauguši, ka spēj nodziivot ar vienu cilvēku visu savu dzīvi? Vai tad nevar būt cilveks noteiktam dzives posmam? Vai ikvienam cilvekam vajag tikai savu vienu un īsto? Un pat ja jau bija kopā ar to īsto, vai pēc viņa nevar sekot vēl kāds labs...?
Pietam autore ir iekļāvusi vārdus "pašlaik" jau savā jautājumā. Tas ir tā itkā būtu vēlme tuvākānākotnē ko mainit, vai ar tādu domu...
....Pašreizejais beigsies, jo nav īstais un nākamais.....
Vienkārši formulējumā...
:)

vai pēc viņa nevar sekot vēl kāds labs...?

iespējams ka var sekot,iespējams ka caur īstajiem mācamies satikt pavisam īsto :D

Un par turpmāko...nu nezinu es kā viss šai dzīvē izveidosies..un nezinu vai ir man kāds vēl labāks par šo, bet pie šī es labprāt apstātos. :)

katru cilveku ar kuru taja bridi emsu kopa, saucu par savu isto uz to dzives periodu. Es te runaju par ilglaicigam attieicbam. neticu taam vienigajam un istajam. Patiesiba mes varetu veidot veiksmigas attieicbas ar loti dauz cilvekiem uz sis pasaules.

Bet ja nu tomer par visam varitem gribas uzzinat kurs tad ir tas istais, jasaga vecumdienas un tad jau atskatoties atpakal, zinasi kurs tad bija tas ismilakais un labakais, neatkarigi no ta kad un cik ilgi biji ar vinu kopa.

Ja ir kaut kādas šaubas un diskomforts, tad nav "īstais". Lai gan bez kompromisiem nevienās attiecībās neiztikt :)

To vai ir īstais zināšu ap 80 gadu vecumu. Vai mazliet ātrāk.Neesamu naiva lai domatu ka var ar pirmo visu mūžu būt kopā. Tagad ir labi, un izbaudu dzīvi. Jo labi zinu -Kad cilvēks plāno,Dievs smejas.

Vienkārši šobrīd ar šo cilvēku esmu laimīga. Viņš ir īstais cilvēks, kurš man šobrīd ir vajadzīgs, bet vai īstais visai dzīvei, nezinu.

Nezinu. :)
Tad jau redzēs vecumdienàs atskatoties uz nodzīvoto mūžu.

uzskatu, ka katram dzīves posmam ir savs "īstais". tik ļoti paveicās tām, kurām līdzi vīrietis mainās un aug gadiem :)

Man šķiet, to uzreiz var just. Kad satiku savu tagadējo draugu, jau pēc neilga laika sapratu, ka tas ir cilvēks, ar kuru vēlos būt kopā. Ar kuru man vajag būt kopā. Ja tā padomā par visu kopumā - nav man bijis labāka par viņu un arī nebūtu.
Toties iepriekšējās attiecībās es nevarēju teikt, ka ir `īstais` un pat pēc gada kopa būšanas arī nē. Tas vai nu ir vai nu nav.

Nezinu. Brīžiem liekas, ka galīgi nav īstais, brīžiem atkal - ka tomēr varētu būt. Laiks rādīs, vai ir.

Ja ir šaubas, tad domāju, ka nav īstais, ja nav šaubu tad ir. :)

tā jau var domāt par visu - vai īstais, vai būs visu dzīvi utt., nu lieki piebilst, ka dzīve ir dzīve, un gadās visādi. man patīk teiciens - šeit un tagad.

Nezinu, nedomāju šādās kategorijās. Un jaunība noteikti nav tas posms, kad varētu pateikt, kas būs uz mūžu.

Tad jau redzēs vecumdienàs atskatoties uz nodzīvoto mūžu.

+
Man galvenais, ka tagad ir labi.

Man arī parasti ir bail teikt - jā, īstais un vienīgais! Vai mazums gadās aplauzties...
Bet šoreiz gribētos tam ticēt, jo kopā ar viņu jūtos lieliski. Viņš ir patiešām gādīgs un mīļš. Tajā pašā laikā saprot manas intereses. Runā ar mani, atklāj savas domas, emocijas, uzticas, tāpat kā es viņam. Spēj atbalstīt, uzmundrināt, nekad nedara kaut ko, lai mani kaut mazākajā mērā sāpinātu. Spēj paciest manu kaitinošo raksturu. Laikam jau daudz varētu uzskaitīt, bet šīs ir vienas no būtiskākajām lietām, kas liek ticēt - IR!

Reiz viena gudra sieviete manā paziņu lokā uz jautājumu - kā es zināšu,ka viņš ir īstais? atbildēja - tu to vienkārši jutīsi . es vienmēr esmu domājusi kā tas tā var būt,ka tu vienkārši jūti.bet, tā ir.tu visu laiku domā par viņu,jūti līdz,uzklausi,interesējies,rūpējies par viņu un viņš dara tieši to pašu.zvana,uztraucas,jautā kā iet,atbalsta,esot kopā tu vari justies kā sieviete,ko lutina un mīl.
es savā puisī esmu atradusi tās īpašības,kuras meklēju jau sen,nesen atradu uzrakstītu sava ideālā vīrieša aprakstu un viņš atbilda visiem punktiem. :D vienkārši baisi,bet fakts. viņš daudz strādā un viņam ir svarīgi labi nopelnīt,viņš garšīgi gatavo,pats dara visus mājas darbus,viņam ir veselīgi hobiji,nespēlē azartspēles,alkoholu lieto normas robežās un nepīpē,mīl bērnus un dzīvniekus,zinot,ka man salsts kājas velk man kājās zeķes un ja darbā ir harpija,ar mani ir mīļuma un mīlestības iemiesojums.ko gan vel var gribēt?
ticu,ka katrai no mums ir viens vienīgais kaut kur uz pasaules.māka ir viņu satikt un nepazaudēt. :)