1. Neesmu bijusi ne pie viena labas friziera/es. Tādā ziņā, ka varbūt, jā, māk nogriezt matus. Bet laba friziere manā uztverē ir friziere-stiliste, kurai es paprasīšu kaut kādu frizūru man izveidot, un viņš/a jau pēc manas sejas formas, matu krāsas un uzbūves zinās apmēram, kāds būs gala rezultāts. Man mati ir nepaklausīgi, plāni, vienkārši. Es vispār reti eju pie friziera, bet ir bieži bijis tā, ka es sagribu kaut kādu frizūru, bet gandrīz skaidrs, ka ar maniem matiem tāda nesanāks, bet, nē, ne jau man pasaka, ka labāk varbūt citu, jo tā nepiestāvēs, nestāvēs tā, kā gribu, bet paņem un nogriež, un labi, ja vēl tā, kā paprastu, nevis, piemēram, čolku 5x biezāku un īsāku nekā vajadzēja, dažu balinātu šķipsnu vietā pus galvas ir balinātas utt.
2. Sliktākais, kurā esmu bijusi ir pie Pērnavas ielā. Tas laikam Zemitānu tilts skaitās. Tātad pie Zemitānu tilta Pērnavas ielā aiz benzīntanka ir kaut kāda maza trenežieru zāle, frizētava un vēl turpat arī solārijs. Ļoti lēts un atbilstoši šausmīgs. Es pat nosalu, kad sauļojos. Nebija ne sajūtas, ka esmu solārijā, ne efekta.
3. Tā kā vēl joprojām dzīvoju pie vecākiem, pašai ienākumu nav, vecāki arī knapi galus velk, tad sanāk tā, ka jālieto visi tie produkti, kuri tajā brīdī ir bijuši uz akcijas. Manā ģimenē - jo lētāk, jo labāk. Nav tā, ka aizdomājas, kam kāds efekts. Tā paša šampūna galvenais uzdevums - padarīt matus tīrus. Bet vai tur viņi sausi, blaugznaini vai vēl nez kādi, nav svarīgi. Pati jau es noteikti izvēlētos rūpīgāk.