Ar nobriešanu vīriešiem ir kā nu kuram - katram savādāk. Varu minēt tikai trīs variantus, kā un kāpēc tas mēdz notikt.
1. Kristai ir taisnība, viens no variantiem or īstās sievietes parādīšanās pie apvāršņa, lai gan "īstā" ne vienmēr nozīmē "liktenīgā", bet biežāk gan "labākā no zināmajām un pieejamajām". Īstā šādā variantā visbiežāk tiek izvēlēta, jo vīrietim sāk trūkt laika kontekstā ar p. 2.
2. Virietis savā attīstībā iziet dažādas stadijas un attīstība arī dažādos jautājumos norisinās dažādi. Un tā, kā tam būtu jābūt?
a) līdz zināmam vecumam iemācos runāt, staigāt, utt.
b) fiziskās attīstības līkne ir augšupejoša no 0 līdz ~30-35 gadiem. Šai laikā vīrietis katru gadu kļūšt aizvien spēcīgāks, veselība kļūst aizvien spēcīgāka.
c) prātiņš un kaut kāda dzīves pieredze gan sāk parādīties stipri vēlāk, bet līķne ir augšupejoša visu atlikušo dzīves laiku.
Ticiet vai nē, arī vīrieši (ap 30) sajūt vecuma tuvošanos. Jaunībā nodarbojos ar sportu un peldējos no marta līdz novembrim. Ap 35 izdomāju nopeldēties septembrī, un jūs nevarat iedomāties, kas ar mani pēc tās peldes bija! Lielai daļai par sevi sāk atgādināt jaunības "varoņdarbu" sekas, šur tur sāk iesāpēties, smukulīšiem aizdomīgi starp matiem sāk spīdēt pakausis, utt. Ja prātiņš savā attīstībā nav aizkavējies, tad tiek izdarīti secinājumi, ka bizošana ir jābeidz.
3. Muļķīgais sieviešu izdomātais termins "30 gadu krīze". Katrā dzīves posmā nopietnam vīrietim ir jāizpilda tas, kas tanī brīdī ir jāizdara. Pēc agras bērnības uzdevumiem nāk izglītības iegūšana un eksperimentēšana nolūkā saprast, kāda nodarbošanās man patīk, lai vēlāk ar to, iespējams, nodrošinātu materiāli sevi un nākamo ģimeni. Kad cilvēks vecumā no 15 līdz ~23 gadiem ir izlēmis un sapratis, ar ko atlikušo dzīvi vēlas nodarboties, nāk laiks, kad ir "jānostājas uz kājām" - ar piepūli un darbu jāpanāk situācija, kad iespēja apmaksāt visus savus rēķinus un vajadzības kļūst pašsaprotama. Rocība kļūst aizvien labāka, iespēju aizvien vairāk. Te mēs jau esam pietuvojušies tiem 30 gadiem, kad sākas "krīze". Un te nu pienāk moments, kad vīrietis dabū kā ar āmuru pa galvu, apstājas savā skrējienā un apdomājas. Iepriekšējo gadu pūliņi (izglītības iegūšana, darbs, karjera, finansiālā pašpietiekamība, utt.) ir vainagojušies panākumiem. Tas viss ir sasniegts. Bet kā man vēl trūkst? Nu, te nu atbildi man Jums visām priekšā nebūs jāsaka! Pašas saprotat!