ģimenes saites, jūti otru- izjūti emocijas

nu empaatija. pilnigi normala paraadiiba.
un nesaprotu - kapec jaskiras, ja abi mil viens otru? parasti jau skiras, ja viens miil, bet otrs kkaa sapratis, ka nemiilll...

es nezinu, mēģināju runāt ar abiem, jo abi mīļi- viens ir ģimenes loceklis, otrs- par tādu jau kļuvis. Tā esot labāk.

Nu nejaucos, gan dzīve savedīs atpakaļ, ja būs lemts.

tu jau vari atstat labas attiecibas ar to puisi, nekas jau no ta nemainaas. tas vai vinji ir kopa, ir vinju dariishana. :)

Es arī esmu raudājusi tādā situācijā. Māsa jau ir daļa no manis, ja viņai ir sāpīgi, man arī. No tāda primitīvāka skatu punkta raugoties - ir bijusi sajūta, ka es raudu tāpat, kā ļoti skumju drāmu skatoties, tikai tā jāskatās vairāk par 1h30min. :(

Māsas, brāļi vispār tiek uzskatīti par tuvākajiem cilvēkiem ģimenē. Tev piemīt stipra empātija, kas ir tikai labi. Turieties, abas.
Es vienreiz raudāju līdzi labai draudzenei, kad kašķējās ar savu draugu. Nezinu, kādā sakarā. Man pat tas draugs nepatīk.

Anete , cilvēki var mīlēt viens otru , bet nespēt sadzīvot vai arī piedot nodevību utt

Tu esi vecākā māsa, un tev jau zemapziņā ir iestrādāts aizstāvēt un rūpēties par mazāko māsu, tāpēc arī raudi, jo redzi ka viņai sāp, bet tu tur neko nevari palīdzēt.

ceru, ka man tā nebūs kattreiz.

man tā bija, kad brālis pašķīrās ar savu druadzeni... es tik ļoti pārdzīvoju, jo ar meiteni viņš bija kopā daudz gadus.. zini - grūti nepierast pie cilvēka teju 10 gadu laikā.. un kad iedomājies, ka Tu to cilvēku (kurš pie tam ir riktīgi superīgs) vairs neredzēsi.. stulba sajūta rodās...

Labi,ja to sanāk noformulēt-iemeslu,kāpēc pārdzīvo līdz,bet man pagaidām nesanāk,ir vienkārši žēl.

īstenībā ļoti žēl, ka mūsdienās just līdzi citu pārdzīvojumiem un priecāties par citu panākumiem vairs nav ikdiena.

bet par iemesliem, kāpēc jūties slikti : varbūt tev kaut kur dziļi iekšā ir bail, ka arī tu ar savu otru pusīti kaut kad būsi tādā pašā situācijā kā viņi abi?

Man patīk Lancaster doma.
Jo vispār jau es ticu, ka cilvēks raud, jo viņam ir žēl sevis (protams, liekas, ka pārdzīvo par otru, bet zemapziņā ir žēl tieši sevis).

Man tā ir gadījies, bet parasti raudu, jo man ir žēli, ka jūtos bezpēcīga un nevaru šim cilvēkam palīdzēt, lai arī kā gribētos, lai viņš būtu laimīgs.

Šitā es sākumā bimbāju par savu draugu, viņš nesaprata, par ko raudu, bet man tik ļoti gribējās, lai viņš ir laimīgs, ka raudāju par katra viņa neveiksmi....

Lancaster doma ir interesanta, bet pašreizējā situācijā neteiktu, ka iedomājos savas attiecības viņu scenārijā. Pat nedaudz kaunos, ka jūtos labi, kad viņi šķiras.

un Anne- kādā sakarā es sevi tagad varētu žēlot? teorētiski ta mani neskar. Un mana dzīve no tā nemainās.

tb jūtos labi savās attiecībās laikā, kad citās ir sāpes.

angry, neiespriengsti. Es jau rakstīju, ka tas saistīts ar zemapziņu. Bet Tev jau nav man jāpiekrīt, tās ir tikai manas domas.

angry,
manam brālim šodien bija jānodod planšetes universitātē. bet viņam dažas bija savā starpā salipušas, palika pleķi un nesmukumi. un es pārdzīvoju par viņu, jau 2 reizes zvanīju, lai uzzinātu, vai viņam pieņēma to darbu. par savām planšetēm es tā nestresotu. bet, zinot, cik darba un mīlestības viņš bija ieguldījis, man tiešām viņa riktīgi žēl :) tā kā var arī nebūt nekādu apslēpto iemeslu - vienkārši mums rūp cilvēki, kurus mēs mīlam. par viņiem bieži uztraucamies vairāk, nekā par sevi. un tas ir forši :)

Es to sauktu vienkārši par ļoti lielu līdzjūtību.
Nedomāju, ka ir iemesls meklēt dziļas, nesaprotamas, neizskaidrojamas saiknes, pavedienus utml.
Tāpat, kā manā ģimenē notikuši slikti notikumi var izraisīt līdzjūtīgas skumjas un raudāšanas, tāpat līdzīgas emocijas var izraisīt jebkura tuva cilvēka - draudzenes, kolēģa, nelaimes.

es arī parasti par visiem satraucos un zvanu kā gāja utt... palīdzu grūtos un ne tik grūtos brīzos. bet skumji ir tas, ka par mani gandrīz neviens tā nesatraucas un arī palidzības zinā es paļaujos tikai uz sevi un citiem jau sen neko neprasu.
tas nav par tēmu, bet tā ir mana sāpe:D

Man māsa arī raudāja līdzi, kad izšķīros no drauga. Viņai manis bija žēl un žēl, ka man sāp. Un tāpat es vienmēr raudu, ja viņa raud. Māsas kā nekā :)