Pievakare , absolūti tevi saprotu - kad pati mēģināju iet , pirmajā reizē likās vienkārši TIK ļoti jocīgi.. :D Bet kad pati sāku mācīties, kaut kā sapratu visu to procesu, kapēc tā. Varu teikt, ka bieži cilvēki domā, ka psihologs ir vienkārši kāds, pie kura atnāks pa draugam parunāt un viņš visu izstāstīs un būs kā čoms un tā. Lai gan reāli par psihologu mācās ilgu laiku (vidēji 6 gadu, ja psihoterapeits, tad vēl ilgāk klāt) un šajā laikā tiešām māca kā kaut ko atrisināt , censties palīdzēt caur paša cilvēka spēkiem un resursiem - psihologs nav ārsts, bet nu kaut kas uz to pusi ir :D . Un viņš nedrīkst parādīt ne savu personīgo attieksmi, ne pieredzi,ne nogurumu, ne sliktu garastāvokli - bet cilvēki bieži gaida kaut ko citu, tāpēc liekās, ka vispār kaut kāds drausmīgs robots sēž priekšā. Bet nu tur jau runa arī par to, cik labs speciālists, Latvijā ir ĻOTI daudz cilvēku, kas nav izgājuši nekādu apmācību vispār un tiešām sajūta, ka tikai filmas saskatījušies.