Emocionālās problēmas

 
Reitings 500
Reģ: 31.07.2012
Sveikas

Esmu dziļā izmisumā. Zinu visus padomus, bet tie var iet ratā kad dzīve acu priekšā sabrūk.

Sakiet kaut ko ne labu ne sliktu. Sakiet kaut ko patiesu, īstu kas spēj gan nomierināt, gan likt turēties. Vidusceļu šajās nežēlīgajās emociju gradācijās.

ps. Pēc terapeita man seko šādi smagi emociju plūdi..
25.01.2013 16:27 |
 
Reitings 13796
Reģ: 23.10.2010
Kā mēs varam palīdzēt? Domāju, ja tu konkrēti definētu visas problēmas un iespējamo risinājumu, kāda varbūt varētu izlīdzēt?
28.01.2013 11:29 |
 
Reitings 500
Reģ: 31.07.2012
Šobrīd ir tikai dzīvesvietas problēma. Tur es pati lieku sludinājumus, runāju ar cilvēkiem.
Paldies par rūpēm.
28.01.2013 11:48 |
 
Reitings 1242
Reģ: 29.01.2009
Jasmīns, Tev darbs ir? Kāda nodarbošanās? Draugi, radi?

Ja jā, tad palūdz palīdzību tur...vai tiešām kāds kolēģis, draugs, rads nevar izlīdzēt uz kādu īsu periodu? Kamēr atradīsi sev pienācīgu dzīves vietu?

Un galvenais nenomoki sevi ar visādām dumām domām.

Es saprotu kā tu jūties, jo arī pati šobrīd esmu nonākusi problēmās, kas nemitīgi mani skar, liek justies bezspēcīgai...izraudos, pasmaidu, izraudos, pasmaidu. Gribētos kādu atbalstu, bet tai pat laikā tas nelīdz :) Palīdz tikai darbs, skola, darbs....brīži, kad jādomā par ko citu, nevis savu problēmu ;)
28.01.2013 12:11 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
pastāsti vismaz kko sīkāk, lai varam tev ko ieteikt. vnm esmu domājusi, ka rīts ir labāks nekā vakars. kad es jūtos slikti, es eju vnk gulēt. kad esmu pamodusies, tad noteikti nāk galvā kāds risinājums vai vismaz labākas domas. nav tā, ka visu laiku ir tikai slikti. mēģini saskatīt labās lietas un padomā, cik citiem cilvēkiem ir slikti. daudzi nemaz nevar un nespēj uzrakstīt savu problēmu te un daudz neviens īpaši nespēj palīdzēt kā tikai paši sev.
28.01.2013 12:17 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
nu es nezinu, bet, ja pašlaik tev ir kur dzīvot, tad nav tik traki. varbūt dodies pie vecākiem vai radiniekiem. ir gadījumi, kad valsts piešķir dzīvokli. skaties sludinājumus savā un blakus pilsētiņā. risinājumam kādam ir jābūt.
28.01.2013 12:20 |
 
Reitings 500
Reģ: 31.07.2012
Paldies par atbildēm. Protams, ka uzspīd saule arī manā dārzā, bet saule nerisina problēmas. Jūtos neiedomājami. Zinu, ka ir cilvēki kuriem IET smagāk, grūtāk. Bet es nevaru iedomāties cilvēku, kurš visu UZTVER tik smagi kā es...
Galu galā situācija tomēr nav viegla un man kā pārjūtīgam cilvēkam visas sajūtas ir uz 200%.
Gulēt es varu tikai tad, ja esmu visu dienu kaut ko baigi aktīvi darījusi, skrējusi kā neprātīga.

Nu ko jūs iesāktu, ja pēkšņi atmostos un apjēgtu, ka jūs esiet veselu gadu sista? Un visas sāpes nāktu jums pāri kā biedējoša agonija.
Tas, ka situācija realitātē nav tik traģiska, nenozīmē, ka priekš manas subjektīvās pasaules tā tāda nav. Un ko tad? Atbilžu nav daudz.
28.01.2013 15:16 |
 
Reitings 500
Reģ: 31.07.2012
Draugi tādos brīžos vairs nav draugi.. visi nobīstas.
28.01.2013 15:18 |
 
Reitings 5346
Reģ: 03.01.2012
Pie vecākiem nav iespēja palikt? Nečīksti un meklē risinājumu, šī nav nekāda dzīves traģēdija.
28.01.2013 15:18 |
 
Reitings 500
Reģ: 31.07.2012
Man ir absolūti vienalga vai šī ir traģēdija vai nav. Saproti? Man par to nospļauties, jo mana iekšējā pasaule ir salauzta un man ir tiesības pažēloties kādam! Tas, ka cilvēki nesaprot, mani nepārsteidz. Bet tas, ka viņi neredz - tas gan pārsteidz.
28.01.2013 15:22 |
 
Reitings 4258
Reģ: 18.06.2012
Man ir absolūti vienalga vai šī ir traģēdija vai nav. Saproti? Man par to nospļauties, jo mana iekšējā pasaule ir salauzta un man ir tiesības pažēloties kādam! Tas, ka cilvēki nesaprot, mani nepārsteidz. Bet tas, ka viņi neredz - tas gan pārsteidz.

Izklausās, ka tev tagad ir ļoti sakāpinātas emocijas un es arī ieteiktu iet izgulēties. Man vakar arī tā bija, pilnīgi trīcēju un nevarēju neko sakarīgi noformulēt. Aizmigu, tikai nesen pamodos un joprojām dzīve liekas pilnīgs sūds, protams, taču emocijas liekas kā otrajā plānā, ir nedaudz skaidrāks skats uz dzīvi.
28.01.2013 15:29 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Meditēt ir ārkārtīgi grūti, ja pirms tam tas nekad nav darīts, tas ir īpašs apziņas stāvoklis, ne katram lemts to prast, pat ilgi mēģinot.

Jasmīn, būs baltā strīpa! Izturēt!
28.01.2013 15:31 |
 
Reitings 5346
Reģ: 03.01.2012
Sakiet kaut ko ne labu ne sliktu. Sakiet kaut ko patiesu, īstu kas spēj gan nomierināt, gan likt turēties. Vidusceļu šajās nežēlīgajās emociju gradācijās.


Un ko tad Tu citu gribēji? Mēs tāpat tev nevaram reāli palīdzēt, tikai sniegt padomu. Jo vairāk čikstēsi, jo sliktāk būs. Nav neiespējami atrast sev dzīvesvietu. Pat sētmalas bomzis var iet lūgt patvērumu patversmē vai gulēt kādā neapdzīvotā daudzstāvenē.
Un tikai nesāc vēl filozofēt. :D
28.01.2013 15:32 |
 
Reitings 500
Reģ: 31.07.2012
Aizmigu, tikai nesen pamodos un joprojām dzīve liekas pilnīgs sūds, protams, taču emocijas liekas kā otrajā plānā, ir nedaudz skaidrāks skats uz dzīvi.


Paldies, drusku pasmaidīju par to dzīve - sūds. (Es ļoti labprāt tā justos, bet man ir trauksme, tāpēc dzīve nav tikai sūds, visi kam ir trauksme - zina kā es jūtos)
Šobrīd es nespēšu aizmigt, ja aizmigšu tad naktī modīšos un to es vismazāk gribu. Nespēju apjēgt, kā šobrīd lai nomierinos. Nav risinājuma un tas dzen izmisumā. Ar prātu saprotu, bet lai dabūtu laukā satraukumu vajag spēku.
28.01.2013 15:39 |
 
10 gadi
Reitings 44
Reģ: 15.10.2009
Nāc, padzīvo pie manis uz kādu laiku, ja ir pavisam slikti! Sakontaktē mani vēstulē :-)
28.01.2013 15:44 |
 
Reitings 13903
Reģ: 18.02.2010
Es negribu, iespējams, nepamatoti apvainot vai uz ko norādīt, bet Jasmīns rakstīšanas un izsacīšanās stils atbilst kādai man zināmai meitenei, kas slimo ar smagu psihisku saslimšanu.

Jo vairāk tiek rakstīts, jo vairāk tā izskatās.

Jasmīn, Tu ar savām problēmām cīnies viena pati? Tev nav sasniedzamā attālumā tuvinieki?
28.01.2013 15:48 |
 
Reitings 2295
Reģ: 29.01.2009
Tava dzīve ir tavas apziņas atspulgs. Ja tev nepatīk tas, ko tu redzi, tad vari iedomāties, kāda ir tava apziņa un kas tajā par bardaku... Nekādi ārējās vides faktori nepalīdzēs, ir jāsāk mainīt sava apziņa. Tad arī mainīsies lietas, notikumi un viss, kas ar tevi notiek un kā jūties. Bet tam vajag nobriest... Veiksmi un izturību!
28.01.2013 15:49 |
 
Reitings 729
Reģ: 07.06.2012
Jasmīns Ja gribi parunāties,uzraksti. Šķiet,ka mums abām daudz kā kopīga & vienas bēdas.
28.01.2013 15:51 |
 
Reitings 298
Reģ: 09.01.2013
Visgrūtākais dzīvē ir krist.

Ne velti ir teiciens, kaut pussoli uz priekšu, ne soli atpakaļ.
Bet dzīvē gadās visādi - un viss, kas ir licies pašsaprotams pazūd.
Ieteiktu šādu domāšu, kuru es piekopju katru rītu un pat lielākajos sūdos smaidu.
Katru rītu velti kaut 30 sekundes tam, lai galvā pārskaitītu visu kas ir nevis to kā vēl nav ;)
Un tad tu saproti, cik daudz tev ir un pateicies katru rītu par to kas ir. un pie pārēja tu vienkārši strādā lai būtu.

Tas ir vienkāršs princips - redzēt dzīvē mēslus vai tomēr iespējams pat niecīgākas lietas, kas ir skaistas ;)
28.01.2013 19:54 |
 
Reitings 806
Reģ: 29.01.2009
Kā Tev šobrīd klājas?
03.02.2013 12:59 |
 
Reitings 161
Reģ: 06.09.2011
Neprātīgā komentārs, dažu dienu pavecs, bet kad man gāja grūti, tiešām smagi, man arī teica lai smaidu par to kas ir, nevis kas vēl nav, bet tas nepalīdz, ir vnk jāvērte kas ir, un jāsakarto domās
par to ko vēlies, domā par to ko gribi redzēt savā dzīvē, sev apkārs, kas vēlies būt, kādus cilvēkus vēlies sev apkārt. par to kas tev liktu justies veiksmīgai. Jo vairāk domāsi par, uzdrīkstēšos teikt skaisto nākotni, jo ātrāk tā sāks realizēties. Tas ir mans piedzīvotais redzējums.
Mani garīgi savulaik pacēla moto: "Tas uz ko tu šodien koncentrējies, piedzīvo attīstību .. ". Tad jau labak koncentrēties uz to ko vēlies savā dzīvē un ikdienā.
03.02.2013 13:35 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits