Tātad gājiens pie friziera piedzīvoja smagu fiasko. Aizeju, a tur manas frizieres vietā cita, jo manējai saslimis bērns un viņa azbraukusi uz skolu pakal. Tā kā nebija manas iecerētās frizieres, bet mati man obligāti bija jānogriež un jānokrāso, jo rīt iecerēta ļooooti svarīga tikšanās, man atkal saskrēja dūša papēžos un labi, ka tā. Palūdzu, lai nedaudz apšņikā galus un pavisam nedaudz pafilē, nokrāso tumši brūnas saknes un iztasno. Finālā man ir 5cm īsāki mati, pazudušas 2/3 apjoma un ir kastaņkrāsa saknes, jo, redz "krāsa nepieķēra", kam es neticu, jo man liekas, viņa man vienkārši nepareizo krāsu iejauca. Nopietni, meitees, es raudu. Tagad jagaida, lai nedaudz ataug, jo man ir uzradusies mistiska pakāpe matiem, tad varēšu taisīt savu īso griezumu. Reāla škrobe - skrēju uz veikalu vēl pec krāsas un tuliņ atka zieķēšu matos tumšo. Droši vien mannoegs mati no krāsošanas 2x dienā un es raudāšu vēl trakāk. U pats stublākais ir tas, ka es frizierei visu laiku aizrādīju, ka viņ par daudz griež u pretī saņēmu atbildi - es vispār varu atstāt tā, kā ir, ja tev nepatīk. Protams, es tagad iešu mājās ar pusmatiem 5cm īsākiem! DURA!
Kāpēc es vispār gāju, būtu mājās nokrāsojusi un miers, tagad rīt svarīgu cilvēku priekšā izskatīšospēc ķēma!
Tām, kas jautāja, lai pastāstu, kā jūtos pēc matu griešanas -FAKING NEAIMĪGA!