Kāpēc mēs krāsojamies vai nekrāsojamies?

Manam mamma nekrāsojas un izskatās labi...Viņa ir no tās pašas "sērijas",no kuras es.:D viss pašām ir kupls, tumšs...nav jēga krāsoties.:D

No rīta parāk nāk miegs, lai būtu spējīga uzkrāsoties. Un šobrīd ar īsti neredzu vajadzību, jo ārā ir pārāk auksts, liekas ka tas tonālais var piesalt pie sejas. :D un vēl man patīk bieži berzēt acis, tā ka skropstu tuša būtu izberzēta. :D

Atbildot uz Roxy jautājumu.
4. variants.
Mamma minimāli, es ieinteresēta kosmētikas pasaulē, lietošanā, un labprāt krāsojos.

Viņa vienmēr ir krāsojusi skropstas un lūpas ikdienā (lūpas perfekti apvelkot ar zīmuli un tumši krāsas pildījumu), bet nekādu lielāku interesi skaistumkopšanas jautājumos neesmu no viņas manījusi.

Roxy, mana mamma arī nekrāsojās, pat savos 45 viņa ikdienā reti krāsojas un viņas sejas āda ir lieliska, nezinu vai tas tāpēc,ka viņa nekad nav aizrāvusies ar krāsošanos vai vnk labi gēni ( ceru, ka man arī tā būs ). Mana draudzene ļoti krāsojas un viņas mamma arī, tā ka varbūt pie vainas ir tas ko mēs bērnībā redzam: "ooo,mamma krāsojās, es kad izaugšu arī tā darīšu" :)
Bet es pilnībā atbalstu gan tās kas krāsojas, gan tās kas nekrāsojas, ja dāma jūtas labi, tad viss ir kārtībā un nav svarīgi cik daudz kosmētikas viņa ir lietojusi :)

Krāsojos saprāta robežās. Uzklājot kosmētiku, manuprāt, izskatos labāk, jo izceļu savus plusus un cenšos noslēpt mīnusiņus.
Uzreiz patīkamāks skats spogulī! :)

:D

Nu manuprāt tieši ikdienā lielie make up kalni uz sejas parāda zemo pašvērtējumu!
Šobrīd ejot uz darbu krāsoju tikai lūpas. Man ir ar permanentu uztaisītas līnijas acīm un uzacis! +pieaudzētas skropstas

Nu..Ja ir permanentais make-up un pieaudzētas skropstas, tad pavisam dabisks izskats bez kosmētikas

vot tápéc jákrásojas :D

Ja ir iespēja izskatīties labāk un izcelt to, kas skaists, kāpēc gan to nedarīt? :)

Mana mamma, tāpat kā es, ikdienā krāsojas, viņai patīk laba kosmētika un viņai ļoti labi padodas skaisti uzklāt grimu.

Tas ir veids, kaa nosleept nelielas nepilniibas un izcelt to, kas ir skaists.

+++

Man patīk no rītiem pasēdēt un mierīgi uzkrāsoties. Tā man ir sava veida relaksācija. Protams, varētu staigāt apkārt arī bez kosmētikas un nekas briesmīgs nebūtu, bet kāpēc ir jāsamierinās ar labi, ja var vēl labāk?

ikdiena lietoju sejas kremu, skrostu tusu un higenisko lupu krasu! kad kaut kur izeju tad ari lietoju acu enas un zimuli!
mama ikdiena lieto sejas kremu, acu zimuli un skropstu tusu!
ari mes esam diezgan tumsas :D ziema cilveki doma ka eju uz solariju, lai gan nekad neesmu bijusi tur :)

Lietoju tikai tonālo un skropstu tušu - lai uzlabotu sejas ādas krāsu un izceltu skropstas. Kad uzkrāsojos vairāk, tad izskatos uzreiz "lēti", ja tā var teikt.

ikdienā ,uzklāju sejas krēmu un kad neesmu sen bijusi solārijā uzlieku Madaras tonējošo fluīdu, skropstu tušu un lūpu balzamu, ietonēju uzacis un viss, nedomāju, ka tas ir daudz. Vasarā labprātāk nelietoju neko, izņemot mitrinošu sejas krēmu.

Nekrāsojos, jo
Esi atklāts un saki, kas patiesībā esi! :)
Vienkārši man nepatīk, ka uz sejas ir kaut kas... Nevar smieties no sirds, jo tad uztraucies vai līdz ar asarām nav skropstu tuša nogājusi.. nogurumā nevar seju plaukstās turēt, jo arī tad visu var izsmērēt... Priekš kam?
Pieceļos, nomazgāju seju un viss!

Make-up ir lielisks izgudrojums un, ja to prasmīgi izmanto, var sasniegt perfektus rezultātus: notušēt notušējamo un izcelt skaisto. Un tas, manuprāt, ir super.

Ikdienā krāsoju skropstu tušu, šad tad šķidro laineri, un ziemā pārsvarā arī tonālo. Vasarā Madaras tonējošo fluīdu, BB krēmu vai arī vispār neko.

:D Man arī patīk kosmētikas noliedzējas ar piebildītēm - nu, man tas un šitas pieaudzēts :D

Es krāsojos, jo man patīk, it sevišķi uz pasākumiem, kur var vairāk izpausties nekā ikdienā. Citi zīmē uz papīra, es uz sejas. :) Nedomāju, ka to daru pašvērtējuma dēļ, kaut gan, protams, uzkrāsojusies labāk izskatos.

Par citiem cilvēkiem nedomāju, kāda man atšķirība - krāsojas vai nē, tā ir viņu darīšana, cik nu kura smuki grib izskatīties :D

es tik pat kā nekrāsjos. Daudzas te mitrinošo krēmu unlūpu balzāmu uzskata par krāsošanos - es to tā neuzskatu. Man ikrīta rituāls. sejas krēms (tagad ziemas) + acu krēms + lūepu balzāms, lai seja nav sausa un pleķaina. Ja vajag - piekoriģēju ar korektoru. Nespēju iedomāties, kāda es (un manas drēbes) izskatītos, ja liktu tonālo+pūderi un pēc tam ievīstītos līdz degunam šallē, kā tas notiek šajā aukstumā.

Mamma - man liekas, ka senāk nekrāsojās, jo bija slikta tā kosmētika. Bet tagad mīl uzkrāsot lūpas un acis un mazliet tonālo - mazleit, bet gaumīgi.

Tā kā man no dabas ir gaišas uzacis, tad neuzkrāsojot tās, sejai vispār nav izteiksmes. Tas tad ir mans kosmētikas minimums - tumšākas uzacis. Protams, krāsoju arī skropstas, ikdienā arī kādas gaišas acu ēnas, uzlieku lūpu spīdumu. Nekrāsojos spilgti un daudz, bet bez augstāk minētā izskatos ļoti neizteiksmīga un jauniņa( ko man it nemaz nevajag :D). Jā, arī kaut kā esmu pamanījusi, ja neesmu uzkrāsojusies, nejūtos pārliecināta par sevi. Vispār mani bez kosmētikas redz tikai ģimene un draugs.

Dekoratīvā kosmētika ikdienā man ir pats minimums - vaigu sārtums, tuša un lūpu spīdums ar mazliet rozā toni. Kritiski vērtējot, man arī vairāk nav nepieciešams, izskatos ļoti labi- āda gluda vienmērīgā tonī, uzacis ļoti tumšas.
Atbildot uz Roxy jautājumu, mana mamma tīneidža vecumā bija mans guru ne tikai stila, bet arī kosmētikas jautājumos, tiku mācīta kā pareizi ģērbties un krāsoties un protams manai mammai pašai par sevi patīk gan uzkrāsoties, gan vienmēr labi izskatīties. Bet vārds patīk krāsoties, noteikti nav jājauc ar vārdu daudz krāsoties, visam savas robežas un attiecīgais pasākums.

Ikdienā krāsojos minimāli - ietonēju uzacis, uzkrāsoju skropstas, uzklāju tonējošu lūpu balzamu. Viss. Vasarā pa retam vaigus ietonēju, lai neizskatītos pēc iesauļota kukulīša.
Ja nebūtu tik sīkumaina un piekasīga varbūt vēl lietotu tonālo krēmu, bet mani reāli kaitina tā sajūta, ka seja ir mākslīgi iekrāsota un tomēr tuvumā ir redzams, ka ir kas uzklāts. Pārāk daudz stresa ziemā (lai no sniega nesāk viss tecēt) un tas pats vasarā dēļ saules.