Kurs(a)stopesana...

Šausmu stāstiņš iz paziņu dzīves, kas mani attur no stopēšanas visu mūžu :D

Īsumā: 2 meitenes nostopēja mašīnu, kurā bija 3 puiši. Nu neko ļaunu nenojauzdamas leca iekšā. Kad tuvojās vietai, kur viņas jālaiž laukā sākās pats drausmīgākais. Aizmugurē sēdošais puisis izvelk šaujamo un saka, ka nekādas kāpšanas laukā nebūs.
Nezinu liktenis vai kas, bet viena no meitenēm uz dullo satraukumā pateica, ka viņas tēvs ir policists un jau krustojumā gaida viņas(kautgan patiesībai ne tuvu). Un te pēkšņi uz krustojuma tiešām stāv policija. Puiši laikam baigi pārbijās un nelielu gabalu pēc krustojuma izlaida meitenes laukā sveikas un veselas. Lieki piebilst, ka paši aiztinās ko kājas nes.

Es laikam zinu, kura tagad taisīs daudz, daudz jaunu tēmu šeit :D


Esmu daudz stopējusi, un tā ir kā laimes spēle. Cita izbraukās visu Eiropu, un viss čiki.
A tevi var ievest mežā, ''izgrabināt'' un viss prieks par ceļošanu sabojāts.
Cik noprotu, ceļosi ar draudzeni (jo tavs čoms ''zadroto'' 24/7).
Jeb viena?
Pa LV, vai tālāk?

Ne es vel neesmu izdomajusi,man draugiem.lv piedavaja viena meitene,Eurotrip,tur nebutu tikai mes divas

Nu mēs Tavā vietā neizdomāsim :D

Piekrītu, man pat citreiz taksīI(izņemot lady taxi) bail, kur nu vēl stopēt

Es domāju, ka tev 100% jābrauc ;)

ārpus LV neesmu nekur stopējusi, bet pa LV daudz un dikti, bieži.
ja man būtu kompānija (draugs/draudzene) un laiks, labprāt arī ārpus LV paceļotu.

Stopētu tikai ekstrēmas vajadzības gadījumā (nevarētu kaut kur aizkļūt kājām/nebūtu no kā piezvanīt taksim/nozagta nauda) un arī ļoti izvērtētu, kam mašīnā kāpt. Ja mana meita (kuras gan man nav) grasītos stopēt, es liktu ar mani kopā skatīties šausmu stāstus no dzīves ID kanālā un ceru, ka viņai nostrādātu cilvēkiem piemītošais pašsaglabāšanās instinkts.

Ja tā padomā - kurš normāls ņems mašīnā baru svešu skuķu? Mazu, ceļa malā stāvošu bērnu es vēl paņemtu, lai kāds maniaks viņu nenomušī, bet pusaugu skuķus - nekad. Lielākoties tie ir norūpējušies un griboši tēviņi, kas stopētājas (varētu) uztvert tikpat kā prostitūtas. Par brīvu vizināties grib, bet kas šai pasaulē ir bez maksas?

LV pāris reizes esmu stopējusi... :) bet nu tikai ar draudzenēm... un viena nekad!

Ja patīk riskēt, ir vēl daudz un dažādu veidu kā sajust adrenalīna pieplūdumu...
pārtrauktais sekss, piemēram ;)

Tā kā es naivi ticu labajam cilvēkos, un, no aptuveni 50 savā dzīvē nostopētajām mašīnām, visās sēdēja iekšā lielisks un patīkams cilvēks, tad es domāju, ka ideja par paceļošanu apkārt ir baigi labā! Protams, vienai stopēt gan būtu muļķīgi, bet ar draudzeni - ir okei.
Un vienmēr jau jāatcerās tas, ka plašākā pasaulē aiziet runas tikai par sliktajiem gadījumiem, bet labie paliek atmiņā vien pašiem stopētājiem. :)

Uj, esmu stopējusi neskaitāmas reizes! Gan viena, gan ar draudzenēm, gan ar draugu. Nemūžam vairs to nedarīšu, tik tizla sajūta gaidīt vai tevi paņems vai ne...Tiešām-kur prāts.Kaut arī tas viss ir bijis LV robežās 30, 40 km attālumos, vienalga ir risks. Par laimi, nekas tāds traks nav noticis.

Studiju gados stopēju regulāri :)
Pārsvarā viena no Rīgas uz laikiem, bet uz tusiņiem vai ciemos jau bariņos :)
Vienmēr viss ir bijis kārtībā.

Mani laikam varētu saukt par trako:D ar stopešanu nodarbojos visai bieži, un man pat patīk tas, jo varu iepazīt jaunus cilvēkus, nokļūt galamērķī daudz ātrāk, jo autobusi mana galā bieži vien nekursē laikā, kad man vajag būt jau pilsēta utml., lielākā daļa no nostopētajām mašīnām gadījušies tiešām forši un jauki cilvēki, bet nju ir gadījies arī nepatīkamais, kad biju maziņa, nācu mājās no skolas(6 km bija jaiet), apstājās kkada sakana mažīna un tajā večuks, kad jau bija jākāpj laukā, tad šis sāk gamstīties un jautā vai negribu pad*āzties, pateicu ka ne un ka majas mamma gaida, jasteidzas, tad vareeju iet, bet joprojam esmu priecīga, ka zināju tajā laikā, ko nozīmē tas vārds. un otrs gadījums bija pagājušajā vasarā, kad viens tips arī sāka uzmākties, kad bija jākāpj laukā, tad vnk atgrūdu un pazudu no mašīnas! Bet nu tas nau mazinājis manu stopēšanas biežumu...kgan tagad piesargos vairāk.

Atvainojos par kļūdām:)

Neesmu stopējusi un šaubos, vai kādreiz stopēšu. Labāk sēžu mājās, nekā riskēju. Viena no manām draudzenēm agrāk regulāri stopēja. Nu, pēc viena gadījuma mežā, kad viņai gandrīz traģiski viss beidzās, vairs nestopē. No malas likusies normāla mašīna, atsaucīgs, pieklājīgs, nekrimināla skata šoferis. Bāc, es to viņas stāstu laikam līdz mūža galam atcerēšos.

esmu stopēju, labas atmiņas, bet vienu lietu vienmēr čekoju - mašīnas nr, to pieraktu mob vai atceros, tomēr visas pieredzes superīgas ar lieliskām atmiņām :)
būtībā atbalstu, bet tas atakrīgs no cilvēka, kurš stopē. ir bijušas reizes, kad arī nekāpju iekšā ;)

Ja stopē divatā, tad pilnīgi atbalstu! Ir protams bijušas reizes, kad esmu stopējusi viena, bet tad vnm pierakstu numuru, uzrakstu sms kādam, tā ka nekas traks nekad nav gadījies! :)

Man patīk! :D

Kad atradīšu plecīgu, garu čali-stopētgribētāju, noteikti izstopēšu Eiropu ar viņu kopā. Es taisni gribu gulēt benzīntankos un pilsētu parkos un iekļūt smieklīgās ķibelēs!

Savukārt stopēšana ar draudzeni man liekas dubults risks. Ja ar draudzeni un vēl kādu, tad šim vēl kādam jābūt MILZONĪGAM čalim. Nu un trijatā jau var sākties problēmas ar pārvietošanās ātrumu.

Esmu stopējusi, bet tikai pa Latviju, lai ātrāk nokļūtu uz lauku mājām vai pie radiniekiem, jo autobusi uz turieni iet reizi dienā tikai. Parasti stopēju viena, retāk ar kādu kopā. Ir bijuši vairāki smieklīgi atgadījumi, bet nekas bīstams nav bijis. Ja būs vajadzība, stopēšu, bet stopēšana kā ceļošana (it sevišķi) pa ārzemēm mani īsti nevilina.

Pati, kad braucu, vai ar ģimeni, tad mēs ņemam stopētājus. Ir gadījies paņemt manu klasesbiedreni.