Pirmais šoks pēc atgriešanās Latvijā

mūsu vecumdienas nodrošinās mūsu bērni.. Būsim vieni- būsim badā.. Ja būs bērni.. tie iedos. Tā ir bijis un tā būs. Jo paļauties uz bērniem ir DAUDz drošāk kā uz politiķiem un valsts labklājību, un politisko iekārtu

Lielākās muļķības kas pēdējā laikā dzirdētas!

Cubiana- ja Tu sāktu domāt tālāk par savu degungalu, tad, nešaubos, saprastu šo pavisam vienkārso dzīves patiesību. Tā ir bijis visos laikos.

Pamazām sāku pārņemt vietējos ieradumus un gribot, negribot jāliek +++ lafayette.

Labdien anonīmo depresīviķu diskusijā! Jūs sakāt, ka Latvijā tik daudz negāciju, bet vai paši saskatāt pozitīvo? Nē taču, žults droši vien dzīvajā gāžas tāpat kā šeit.

Piemēram, ar 1.01.2013. grozījumi likumos, daudzi no tiem pozitīvi iedzīvotājiem. Ko iedzīvotāji dara? Raksta ziņām un gauži raud, ka dzimšanas apliecība vairs nav bezjēdzīgi izcakota. Un šāds redzējums - saskatām TIKAI negatīvo ir 90% cilvēku. Un te nevajag pieminēt abstraktus stereotipus par dusmīgajiem mūsu tautiešiem, jo jūs pašas esat lieliski piemēri tam, ko pierāda attieksme šeit. Uz lietām jāskatās reāli, nevis tās nodiršot.

Nuuu... tad brauc atpakaļ,ja slikti.

Excite, kādi bērni? valsts ekonomika būs sabrukusi. viss ir iekš elementāras ekonomikas - ja tās nebūs, kur bērni pelnīs, lai varētu uzturēt ne tikai sevi, bet vēl arī vecākus, kuriem vairs nav pensijas?
ok, nesalīdzināsim ar Veco Eiropu. paskatīsimies kaut vai uz igauņiem. ir atšķirība? es domāju, ka ir.

Lafayette ļoti precīzi pateica - vai aiz labas dzīves cilvēki brauc prom?
kāpēc jānoliek tie, kuri aizbrauc, it kā tas būtu vieglākais ceļš?
ēdamies savā starpā - cik latviešiem raksturīgi. un, tad, kad būs vēlēšanas, visi kā aitu bars dosies ievēlēt tos pašus, kuri valsti ieveduši bedrē.

He.. Kāpēc Tu, Miss_grape domā, ka Tavi bērni būs tik stulbi un nevarīgi, ka nespēs neko pasākt? Spēks ir vienotībā un... skaitā.

nea- mūsu bērniem, nenoliedzami, būs problēmas- lielākoties tādas pašas kā mums(kā dzīvot labak)- tomēr- ne mēs badā nomiruši, ne arī kaut kur pazuduši. Katrs kaut kā risinām savas problēmas(kaut vai šeit- forumā). Arī viņi risinās. Tomēr fakts ir tāds, ka,ja Tev būs 5 bērni, tad, ja vien viņi nebūs galīgi stulbi, tad kopā spēs pabarot savu māti DAUDZ labāk nekā, ja Tev būs tikai viens.

Man ļoti žēl pensionāru. Jau savu vecāku dēļ vien, es braukšu prom, lai viņiem sūtītu naudu. Viņiem vecumdienas jau drīz klāt.

Excite, no Tavas mutes Dieva ausī - lai pēc tiem 50 gadiem, kad mēs būsim pensionāres bez pensijas, lai te vēl vispār atrodas kāda dzīva radība, līdzīga latviešiem-krieviem (nevis tonna ar melnstrādniekiem), lai vispār varētu runāt par jēdzienu "vienotība" un lai būtu, kas šo vienotību veido.

labi, par bērnu skaitu es vēl padomāšu, paldies par ieteikumu :) (vai Latvijā, pie šāda atbalsta, cits jautājums)

disaster, jāā.. tur konkrēti sāp sirds. man līdzīgi, vecāki jau ir pensijā. finansiāli līdz šim ļoti palīdzējuši, un es saprotu, ka ar LV algām atdarīt viņiem nespēšu.
vispār pensionāriem pa pasauli vecumdienās jāceļo, bet te.. bēdu ieleja sabiedriskajos transportos.
es saku - ja tāda LV vēl pastāvēs manos pensijas gados, būšu pārsteigta, ņemot vērā to, kas notiek jau tagad.

Mīļo cilvēk, piedzemdēts bērns negarantē nodrošinātas vecumdienas!

Bija te tāda diskusija, kur meitene bija šokā par to kāpēc nabadzīgām ģimenēm ir bērnu tik daudz cik bērnu dārza grupiņā!

Lūk! Atbilde, jo ir cilvēki, kas cer, ka viņus vecumdienās nodrošinās viņu pašu atvases!

Te nu arī ir atbilde par sačakarēto Latviju, ja tās pilsoņi ir ir spējīgi mest tādas pērles, tad par politiķiem nemaz nav jābrīnās, jo viņi vienkārši ir izsalkušās sabiedrības daļa, kas tikuši pie ruļļiem lielam aparātam.

cubiana, nav jau tā, ka Excite 'pērle' būtu tik štruntīga, ka tā tik agresīvi jānoliedz. Vai tad esi ieplānojusi savus bērnus kā kaķene pasaulē laist - kaut kur kūtspakaļā un tad nelikties par viņiem ne zinis? Par bezatbildīgajām vairošanās mašīnām nav šis stāsts - katrā sabiedrībā ir tādas sastopamas.

Ja cilvēkam ir bērni, kas tikuši audzināti pēc labākās sirdsapziņas, tikuši atbalstīti/mīlēti/skoloti, tad viņi tiešām potenciāli var kļūt par atbalstu vecumdienās.

Protams, uz to paļauties nevajadzētu, bet šāds modelis ir bijis jau no senlatviešu laikiem! :)

Labi, es vēl varu kaut kā izvilkt ar savu pedagoga algu, bet pilnīgi nekas pāri nepaliek. Bet man nekas nesāp, nevajag zāles un es dzīvoju kopā ar citu jaunieti. Paldies Dievam mammai mēs esam 3 meitas. Bet ir arī vecie ļauži, kuriem nekā nau, kuru bērni nerūpējas par viņiem vai arī paši bērni knapi dzīvo pa tiem 200 Ls. Tur nav nekāda žults, bet gan ļoti lielas skumjas un izmisums :(

Protams var būt tā, bet tik pat labi var arī nebūt!

Bet, būsim reāli, apgalvojums, ka bērni mūs nodrošinās, un, ja būsim vieni tad mirsim badā, ir apsalūti aplams!

Es visu laiku vairījos to rakstīt, jo savādāk man te pārmetīs, ka savu dvēseli esmu pārdevusi velnam, bet bērni dzimst slimi, mirst, un dažreiz vienkārši negrib savus vecākus uzturēt. Un nav pat jābūt tik kategoriskiem spriedumiem, ja nu bērni nav spējīgi nodrošināt vecākus, jo paši knapi velk galus un tā tālāk un tā jo projām.

Tieši pretēji, jāpaļujas ir tikai uz sevi un tikai uz savām spējām, izejot no tā kāda situācija ir valstī.

Nezinu nevienu psihiski veselu cilvēku, kas izlemj radīt bērnus TIKAI tādēļ, lai tie uzturētu vecākus vecumdienās. Bērns ir papildus rūpes/pienākumi/atbildība, kas vienlaikus līdzi nes arī gandarījumu un laimes sajūtu par ģimeni.
Protams, ir kam jau no idejas par vairošanos metas nelaba dūša, bet tas ir jauki - vismaz pasaule tiek mazāk noslogota! :)

exactly, atkal jāpiekrīt disaster - kāda tur žults vai negatīvisms - tas ir izmisums. kas radies no situācijas šeit.
par bērniem runājot - tas ir brīnišķīgs notikums ikvienas sievietes dzīvē. bet, pirms laist bērnu pasaulē, ir jāpadomā, vai varēsi viņu nodrošināt (it īpaši šeit). un taisīt bērnus tikai tāpēc, lai vecumdienās būtu, kas ūdens krūzi pienes.. nez..var jau domāt arī tā. galvenais, lai pats bērns laimīgs.

Bērns nav nekāda garantija, ka būs nodrošinājums vecumdienām. Turklāt, mūsu ekonomiskajos apstākļos jāmēģina savilkt gali kopā, nevis ķerties pie bērnu taisīšanas - negribu nevienu apvainot, bet es nesaprotu tos, kuri taisa bēbi, un finansiāli nespēj viņam sniegt labus dzīves apstākļus (nabaga mammas pārbāztajos sabiedriskajos transportos - ar ratiem, somām, bēbi :( ), bet knapināties, pašam nervi beigti, bērnam arī labāk nepaliek.
Un ja būtu izvēle, nebrauktu tādā daudzumā uz Angliju, Īriju, u.t.t... mums Latvijā ir brīnisķīgi skaisti, šeit ir mājas, te ir daba, draugi, ģimene. Bet tev kā pa bomi ar galvu, izvēles pat nav!

Tam ko saki es pilnīgi piekrītu, šeit jau neiet runa par to kapēc rada ģimeni un bērnus.

Izlasi to komentāru vienreiz, viņš vienkārši skan nepareizi! Politika, valsts labklājība un tas ko mums var dot mūsu ģimene ir nesavienojamas lietas.

Attiecības, ka cilvēkam ir ar valsti un politiku nav salīdzināmas ar attiecībām, kas viņam ir ar bērnu! Attiecības, kas mums ir ar valsti it bizness, es maksāju nodokļus, eju uz vēlēšanām un pretī sagaidu konkrētas lietas, kas manuprāt netiek darītas, tur arī ir mana problēma, tā arī ir salauztā daļa, kas jāsaremontē.

Svukārt ģimene ir tas, kas veidojas apstākļu un cēloņu sakritības un veiksmes rezultātā, nevar radīt cilvēku, un sagaidīt no viņa to kas pienākas no valsts un savukārt no valsts gadīt to, kas jāgaida bērniem. Bērni nav mūsu nākotne, mēs paši esam sava nākotne, un, ja paveiksies, bērni taja mūs atbalstīs!

Mazpamazām, Cubiana, arī Tu nonāc uz "pareizā" viļņa.. ->Attiecības, ka cilvēkam ir ar valsti un politiku nav salīdzināmas ar attiecībām, kas viņam ir ar bērnu!-> Tad sāc vadīties no šīs savas atziņas un beidz mērīt katru bērnu naudā, ko TAGAD, KONKRĒTAJĀ brīdī Tev piedāvā valsts. Ir slikti, bet ir bijis sliktāk. Un būs labāk. Vismaz tiem, kas bērnus nerēķina latos.


Un bērni ir gan mūsu nākotne.. Tāpat kā mēs esam savu vecāku spogulis. Mūsu vecāki bija un joprojām ir tie, kas vada šo valsti un dzen to postā. Un tāda nu ir tā vide, kurā mēs dzīvojam- kuru viņi ir atstājuši mums mantojumā.

Tas, ko es iesaku, ir neņemt piemēru no viņiem, bet darīt pa savam, jo vinu piemērs nav tas labākais- ne tāpēc, ka viņi stulbi, bet tāpēc, ka tā sanāca.
Šajā gadījumā- ieklausies vecvecākos, kas piedzīvojuši karu un pēckara laiku. Viņi zina, kā ir dzīvot laikā, kad Tev nav uz ko paļauties, bet jāiztiek pašam.

Par kara-pēckara paaudzi varu piekrist, tiešām, tādi padomi no tos laikus pārdzīvojušiem cilvēkiem ir vērā ņemami un cienījami.

bet jā..es tomēr esmu piedzimusi 21. gs., un esmu šī laikmeta bērns, un līdz ar to gribas i nodrošinājumu, i arī vienmēr apdomāšu-vai bērnus taisīt,kad pati esmu plika un nabaga, vai arī, kad jau esmu nodrošinājusi vismaz SEV pamatu zem kājām, utt. - šajā gadījumā mazāk runa ir par to, kas būs vecumdienās, bet par to - ko savam bērnam vari dot. un galu galā, arī pati būt laimīga.