Man jau kopš pamatskolas laikiem ļoti patīk Veidenbaums.
Prātā ir pantiņš no viņa dzejoļa:
Daudz godīgu cilvēku pasaulē dzīvo,
Tie strādā kā skudras un rūpīgi krāj;
Tie nolād alu, tie nolād sīvo
Un strādā, un krāj, līdz smiltis tos klāj.
šo atceros, kad draudzene aicina 5dienas vakarā kaut kur aiziet, bet man jādomā, ka tūlīt dzīvokļa rēķini jāmaksā un jāiet pie zobārsta utt.. Tad aizdomājos par to, ka, kāda jēga dzīvot, ja vismaz ik pa brīdim dzīvē nav kaut kādi mazi prieciņi un patīkami mirkļi, nevis tikai nauda, nauda, nauda... :)