Man nekad nav ticis dots iemesls neuzticēties, tāpēc uzticos, bet, protams, nekad un nekam nevar tikt dotas garantijas. Ja viņš mani ir krāpis, es negribu to uzzināt. Bet ja tā notiks un es uzzināšu, tad arī domāšu, ko darīt. Tagad nelauzu galvu par to un izbaudu attiecības. Citādi jau nemaz nav jēgas būt kopā, ja visu laiku par krāpšanu vien jādomā.
Lielā mērā piekrītu ^^ uzskatiem, tomēr nevaru viennozīmīgi apgalvot, ka pamestu otru, ja tiktu krāpta. Ļoti atkarīgs no situācijas un nekas nav tikai melns vai balts.