Sveikas, meitenes!
Esmu nonākusi sarežģītā situācijā, vajadzīgs jūsu padoms. Ar draudzenēm un mammu nevēlos to apspriest - kauns, jūtos pazemota. Ceru, ka būsiet saprotošas, dosiet padomus, nebūsiet kritiskas saistībā ar mani. Paldies!
Tātad situācija, kad mazajam bija vēl nebija gadiņš..
Mazo piedzemdēju būdama jauna. (Nevēlos minēt vecumu. Bērniņu vēlējos.) Viņš ir aptuveni 3 gadus vecāks par mani. Kā jau māmiņa būdama, biju aizņemta ar mazo auklēšanu, apkopšanu, nebija neviens, kas pieskatītu mazo, nedevos atpūsties, patusēt, satikties ar draudzenēm. (Dzīvoju pašlaik laukos.) Dzemdības bija smagas, mazais bija kašķīgs. Bērna tēvs neuzņēmās rūpes par mazo, t.i. nepieskatīja, nepalīdzēja. Dzīvojam kopā un pašlaik vēlaizvien dzīvojam. Galu galā viņš man uzdrīkstējās pārmets par to, kad esmu nolaidusies, piemēram, mājās nelietoju make up un citas dažādas lietas. Ar katru dienu viņš izturās pretīgāk.
Situācija tagad..
Viņš mīl azartspēles, nelieto alkoholu. Katru dienu ir kašķīgs. Manā klātbūtnē runā visu dienu pa telefonu un pārmet, ja iztraucēju, pat tad, ja man ir nepieciešams, lai kāds mazo pieskata uz dažām minūtēm. Tagad azartspēļu atkarība ir pierimusies, bet izrādās. ka viņš ir pagādājis brūtes - cik daudz? es pateikt īsti nevaru , pieķēru ar divām sms ar meitenēm, vēl viena esot no Rīgas . Pārmetot viņam, viņš man bļauj virsū, ka tā neesot mana darīšana. Šajā nedēļā bija laipns, mīļš, domāju, ka būs labi, bet atkal redzēju saraksti ar kādu Lindu. Meitenes, nesakiet, ka tās ir iespējams tikai draudzenes, tā nav, tur ir vārdi par pietrūkšanu, satikšanos un ko tik vēl. Esmu izmisumā un nezinu, ko lai dara.. Labprāt ietu strādāt, dzīvot citur , ja strādātu, būtu naudas, taču diemžēl viena es nevaru izdzīvot, citiem uz kakla arī negribu būt. Varbūt kādai ir bijusi šāda situācija?