Var būt, var arī nebūt, nemoki sevi, bet noskaidro, kā patiesībā ir, jo tā ar laiku kā apsēstība var kļūt. ;)
Pati esmu bijusi divreiz vai pat trīsreiz līdzīgās situācijās. :D
Vidusskolā biju samīlējusies vienā puisī, vienmēr likās, ka viņš mani kaut kā īpaši sveicina un samulst manā klātbūtnē, tad viņš man sāka rakstīt draugos, domāju, ka esmu laimīgākā meitene pasaulē. Bet tā arī nekas par pāris satikšanās mums nesanāca, lai gan dzīvoju, jau ilūzijā, ka viņš ir mans īstais vienīgais. Laikam jau tik ļoti viņam nepatiku, ka nekas nesanāca!
Savukārt, otru iepazinu, kad pati biju ilgstošās attiecībās, kuras jau juka. Likās ideāls puisis, ne tāds, kā mans bijušais. Lai gan, jo labāk viņu sāku iepazīt, jo vairāk vīlos viņā. Šeit es biju uzbūrusi ilūziju, ka viņš būs īstais, kurš mani glābs. :D Tikai tagad esmu mainītās pozīcijās, viņam patīku, man - nē.
Ar trešo nekas vēl nav beidzies, bet pašai jau bail paliek, ka atkal ilūzija par vīrieti.
3
