Valentino
Padalīšos ar savu pieredzi! Pirms 2 gadiem satiku darbā vīrietis 10 gadus vecāku par mani, viņš bija precējies, un viņa sieva gaidīja no viņa bērna. Labi zināju visu, jo uzreiz atradām kontaktu un daudz par šo tēmu runājām. No visa stāstītā sapratu, ka viņš nav laimīgs attiecībās, sieva nekopa attiecības un nekopa arī sevi, palaidās. Izskatījos skaistāka par viņu, slaida, kopta. Viss izvērtās kā dienesta romāns, līdz viņš manī iemīlējās, un arī es nebiju vienaldzīga. Loģiski, viņš pameta sievu, nāca pasaulē bērns, dažreiz viņš aizbrauc pie bērna, bet viņš ir pārāk mazs un tēvs viņam pagaidām nav nepieciešams. Drīz mēs arī apprecēsimies, jo esam atraduši viens otru. Arī tik jauki var beigties šāda veida attiecības.
16.01.2013 11:28 | nosūdzēt | saite
Manai paziņai arī sanāca ''nesmukums''
Sākumā: es tiekos ar precētu! Zinu, ka nav labi, bet man ir interesanti. Viņš ir pieredzējis! Es jau viņā NEIEMĪLĒŠOS, jo apzinos, ka nākotnes mums nav!
Nedaudz vēlāk: zini? Viņam tā sieva ir stulba... vispār egoistiska, par viņu nerūpējās, neinteresējas, nepajautā kā viņš jūtas, taisa scēnas!!! Viņa arī nav sevišķi smuka!
Pēc laicīņa: Man tomēr ir pret viņu jūtas... nespēju vairs tā dzīvot! Viņš viņu nepamet!
Vēl pēc laiciņa: šņurk šņurk šņurk (viņš pārtrauca šo savienību)
manā stāstā arī mīļākā 20 gadus nodzīvoja ar vīrieti līdz saslima.
Tas man liek domāt, ka šīs meitenes uzskatītu, ka mans tēvs, redz, to ir pelnījis
70
