Pieprasītākās profesijas pēc pāris gadiem

nav svarīgi kam ir un kam nav pieprasījums,bet gan,kā jau daudzi pieminējuši,mācīties to,kas patīk. Par pieprasījumu nekad ne1 nevar būt drošs.
Savulaik arī izvēlējos to,kur prestižs un liela nauda+darbs būtu vienmēr,bet ja nejūt sevi tur,tad tam nav jēgas...

Varu tikai piekrist vienam - izvēlies to, kas pašai patīk. Kāda nozīme, kas sabiedrībai vajadzīgs? Ja ir sapnis, tad ej uz to. Kad tu dari to, kas patīk, tad tev nepārtraukti radīsies dažādas idejas, tādējādi varēsi tās īstenot un attiecīgi nopelnīt.

Visa veida inženieri un IT speci, kā arī ārsti.

Ja man būtu drusku gudrākas smadzenes es noteikti IT mācītos. :D
BEt tur visi tādi zubrilas, ka es noteikti tajā laikā nepavilktu un tagad arī ne. Man pārāk lēni pielec viss, kamēr dažam labam jau ir gatavs. :D

kad gāju mācīties medicīnu bija laba alga, tagad alga vismaz uz ātrajiem ir smieklīga

IT un ekonomika

Es pati izstudēju informācijas parvaldību, manuprāt, arī šai jomai ir nākotne, jo informācijas daudzums tikai pieaug.

Nu jā, protams:D Es ari nemācītos pati par skolotāju, bet man vecāki abi ir skolotāji, pie tam mazā lauku skolā, kur tā situacija tiešām ir bēdīga....Vēl jau tā skola kaut kā turas.

Patīk psiholoģija vai kaut kas ar sociālajām lietām sastīts, bet tādu ir vairāk kā vajag...
Pret juristu kā profesiju man ir neitrāla attieksme, nav tā ka baigi patīk, bet nav arī tā ka nepatīk.

Skatoties kādi mūsdienās ir bērni/ jaunieši, par skolotāju galīgi negribas mācīties :D
Skatoties piemēram, kā bija manā skolā.. Skolotāji vienk';arši bojāja savus nervus un saņēma smieklīgas algas...

Vienai meitenei jautāju, kapēc tu nedziedi, viņa tiešām labi nodungoja viienu labu meldiņu. Parasti taisu ausis ciet kad kāds transportā dzied, šī atbild nav laika, jāstudē. Iespējams būtu bijusi popolāra dziedātāja, bet nē še tev mācās pavisam ko citu.
Mācies to kas pašai patīk.

Vienkārši mūšdienās nauda ir vajadzīga, strādājot par 180Ls mēnesī pietiek tikai, lai samkas;atu rēķinus. Man gribas sasniegt kaut ko vairāk...

Bet vai tu esi redzējusi cilvēku, kas sasniedza daudz, taču kuram nepatīk savs darbs? Nevar sasniegt daudz, ja tas tevi neinteresē. Vai jā - ja nav kontaktu, kas tevi iekārto vajadzīgajās vietās.

Par skolotājiem piekrītu - tur patiesībā ir trūkums. Manā skolā bija tikai 2 ķīmijas skolotājas, no kurām viena ļoti slikta, viņa pati reāli no ķīmijas neko nesaprata un bieži vien gudrs skolēns bija daudz zinošāks par viņu. Tāpat zinu, ka matemātikas skolotājs māca fiziku, jo fizikas skolotāju trūka utt. Bet nu skolotāji laikam nebūs tas sapņu darbs katram.

Es studēju juristos, pirms stājos iekšā izpētīju, ka nozarē ir 7% bezdarbs, kādas algas manas universitātes absolventiem un cik % uzreiz tiek pie darba piedāvājumiem. Tādā tālā šāvienā mērķēju uz Eiropas institūcijām maģistra laikā kā praksi vai uzreiz pēc maģistra, bet jebkurā gadījumā negribu būt piesieta vienai valstij.

Īstenībā kaut vai tos pašus skolotājus arī vajadzēs, jo jaunie ļoti reti izvēlas šo profesiju, bet esošie ir vecumā ap 40+

Nav jau tā, ka meklēju tikai tādas profesijas, kur labi maksā. Vienkārši mūšdienās nauda ir vajadzīga, strādājot par 180Ls mēnesī pietiek tikai, lai samkas;atu rēķinus. Man gribas sasniegt kaut ko vairāk... visu mūžu esmu skatījusies, kā mani vecāki cīnās pa vairākiem darbiem katrs, lai tikai mani ar brāli un māsu izskolotu un dotu visu to labāko.

es jau ceru,ka pēc pāris gadiem visas dzemdēs bērnus, jo mācos par vecmāti :D

*bez regulējošiem

Jurista izglītība gandrīz jebkurai profesijai ir labs papildinājums, tur kur es strādāju tieši pamatdarbības veicējiem juridiskās zināšanas būtu tikai liels bonuss, jo jāstrādā galvenokārt ar ES un LV regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un svarīga ir šo dokumentu pareiza interpretācija.
Noteikti bez valodām neiztikt, IT, man liekas, ka arī inženierzinātnes kā iepriekš minēja.

Un te nu ir reize, kad jāsaka, ka šis ir viens no iemesliem, kāpēc es mūsu (20+) paaudzi uzskatu par zudušo paaudzi. Jāpiekrīt Martas viedoklim, ka mums nav ne mazākās jausmas, kas būs pieprasīts pēc 4 gadiem. Iemesls tam ir tāds, ka šīs valsts izglītība ir sačakarēta visaugstākajā mērogā.
Pāris piemēru:
Treknajos gados ārstus apmācīja 3!! augstskolas. Es saprastu, ja tie konkurētu uz kaut vai Baltijas slimnīcām.. Bet reali tos, kā izrādījās, saražoja ekportam. Un tas ir tikai loģiski, jo Latvijā bija un vēl aizvien ir pārak daudz slimnīcu uz to niecīgo iedzīvotāju skaitu.

Tieši tas pats attiecas uz juristiem, ekonomistiem, "vadītājiem", psihologiem, utt.. Katrai nozarei ir savas nianses, bet reali- ja kaut cik normāla ekonomika ir tikai Rīgā un vēl ir pāris lielāki uzņemumi citās Latvijas pilsētās? Kādas ir nākotnes iespējas šiem tagadnes studentiem dabūt labu darbu, ar ko rēķināties ilgtermiņā? Es neteikšu sliktas- es teiktu- nenosakāmas.

Latvijā nav nekādas materiāli tehniskās bāzes, kas ražo pievienoto vērtību. Pašlaik mēs tikai akumulējam svešu naudu, citu valstu saražoto vērtību. Protams, ir pastāvīgas vērtības- tranzīts, mežistrāde, ostas. Bet tas ir sīkums, salīdzinot ar visiem tiem, kas barojās no šīm "pastāvīgajām vērtībām". :P